Kara ziņu skatīšanās dažādi psiholoģiskie efekti uz indivīdiem

Kara ziņu skatīšanās var dažādi psiholoģiski ietekmēt cilvēkus un atklāt bīstamu diskomforta līmeni, ko jūs, iespējams, laika gaitā neesat pamanījis. Eksperti sniedza paziņojumu, pievēršoties dažādām psiholoģiskajām sekām, ko indivīdiem rada kara ziņu skatīšanās.

Karš ziņasVideoklipos bieži ir grafiski un satraucoši attēli un stāsti, kas var izraisīt paaugstinātu trauksmi un stresa līmeni. Pastāvīga pakļaušana šādam satraucošam saturam var izraisīt pastiprinātas emocionālas reakcijas un bezpalīdzības sajūtu. Laika gaitā atkārtota pakļaušana vardarbīgām vai satraucošām kara ziņām var izraisīt desensibilizāciju. Tas nozīmē, ka indivīdi var kļūt mazāk jutīgi pret citu ciešanām, kam var būt morālas un ētiskas sekas.

SAISTĪTĀS ZIŅASKādas ir kara sekas bērniem? Bērnu psiholoģija kara apstākļos

VAR ATTĪSTĪTIES PARANOJA

Kara ziņu skatīšanās var izraisīt baiļu un paranojas sajūtu, it īpaši, ja skatītāji karu uztver kā tiešus draudus viņu drošībai. Tas var izraisīt pastiprinātu modrību un bažas par personīgo drošību. Atkārtota pakļaušana attēliem un stāstiem par vardarbību, sāpēm un zaudējumiem var veicināt depresijas sajūtu un pat traumas. Dažiem cilvēkiem var attīstīties pēctraumatiskā stresa traucējumu (PTSD) simptomi.

Pozitīvi ir tas, ka, saskaroties ar šādām ziņām, daži cilvēki var izjust pastiprinātu empātijas un līdzjūtības sajūtu pret kara upuriem. Tas var motivēt personas rīkoties vai atbalstīt humānās palīdzības pasākumus.
Dažos gadījumos indivīdi var izjust emocionālu nejutīgumu, kad viņi atvienojas no savām emocijām, lai tiktu galā ar milzīgo un satraucošo saturu, kam viņi ir pakļauti.

UZMANIES NO MIEGA TRAUCĒJUMIEM!

Kara ziņu patērēšana, īpaši pirms gulētiešanas, var izraisīt miega traucējumus, piemēram, murgus un bezmiegu. Cilvēka prātā var iekavēties traucējošs saturs, kas apgrūtina atslābināšanos un miegu. Kara ziņu pakļaušana var arī veidot indivīdu politisko un sociālo attieksmi. Tas var ietekmēt uzskatus par ārpolitiku, humānās palīdzības centieniem un valdības lomu starptautiskos konfliktos.

Pastāvīga kara ziņu pakļaušana var izraisīt informācijas pārslodzi un kognitīvo nogurumu, apgrūtinot liela apjoma informācijas un notikumu apstrādi un izpratni par tiem. Ziņas par karu var arī veicināt polarizāciju, kur indivīdi vairāk pieķeras saviem jau esošajiem uzskatiem un aizspriedumiem. Tas varētu kavēt konstruktīvu dialogu un sadarbību globālu problēmu risināšanā.

Kara ziņu skatīšanās psiholoģiskā ietekme var ietekmēt indivīda personīgo noturību, pārvarēšanu Paturot prātā, ka tas var atšķirties atkarībā no mehānismiem un iepriekšējās traumatisku notikumu iedarbības. Tas ir svarīgi. Lai mazinātu šīs sekas, ieteicams ierobežot saskarsmi ar satraucošu saturu, ieturēt pārtraukumus un, ja nepieciešams, meklēt atbalstu.