Kādi pienākumi jāveic pēc nāves? Darbības, kas jāveic pēc nāves

Svētajā Korānā ir teikts, ka katra dzīvā būtne piedzīvos nāvi, ko sauc par pasaulīgās dzīves beigām un pāreju uz mūžīgo dzīvi. Tas ir ziņkāres jautājums, vai lūgšanas, kas tiek veiktas pēc tiem, kuri pēc šīs pagaidu pasaules beigām, kurā viņi dzīvo, ir aizgājuši aizsaulē, ir noderīgi mirušajiem. Tātad, kādi pienākumi jāveic pēc nāves? Vai lūgšanai par mirušajiem ir kādi ieguvumi?

Cilvēki, kas dzīvo tādos periodos kā bērnība, jaunība, briedums un vecums, ir pakļauti Allāham "Katra dvēsele izbaudīs nāvi..." (Al-‐i Imran: 3/185) Kā pareģots pantā, kad viņu dzīve beigsies, viņi pāries pēcnāves dzīvē, ko sauc par mūžīgo dzīvi. Šeit patiesi svarīgi ir tas, ko mēs ienesam pēcnāves dzīvē, ko sauc par mūžīgo dzīvi. Ir zināms, ka mūsu lūgšanas šajā pasaulē parādīsies kā glābēji pēcnāves dzīvē. Ja neskaita dievkalpojumus, ko kalps veic sev, ticīga brāļa nāviRunā, ka lūgšanas, ko viņš veic pēc nāves, ir svarīgas arī viņa pēcnāves dzīvē. Faktiski mūsu pravietis (pbuh) savos hadītos teica: "Musulmanim ir sešas tiesības pār otru musulmani: kad jūs viņu satiekat, sveiciniet viņu; ja viņš jūs aicina, ejiet; ja viņš lūdz padomu, dod viņam padomu, ja viņš slavē Allāhu, kad viņš šķaudo, saki "يَرْحَمُكَ اللّٰهُ", apmeklējiet viņu, kad viņš ir slims un kad viņš mirst, pēc bērēm aiziet."

(musulmanis, Selams, 5) viņš teica.

Darbības, kas jāveic pēc nāves

SAISTĪTĀS ZIŅASLūgšanas un suras jāskaita pēc nāves! Lūgšana par kapa mierinājumu

KĀDI IR PIENĀKUMI PĒC NĀVES?

Lūgšana Darīt:

Pirmkārt, ir nepieciešams daudz lūgties par mirušo. Zinātnieki parasti ir norādījuši, ka lūgšana pēc mirušā sniedz žēlastību un piedošanu mirušajam. Patiešām, pantā Visvarenais Allāhs slavēja ticīgos, kuri ticēja, un lūdza piedošanu saviem brāļiem un māsām, kuri aizgāja no šīs pasaules.

“... Ak, mūsu Kungs, piedod mums un mūsu brāļiem, kas ticībā ir gājuši pirms mums; "Neatstājiet ļaunu prātu uz tiem, kas tic mūsu sirdīs." (Surat al-Hashr, 10)

Pienākumi, kas jāveic pēc nāves

SAISTĪTĀS ZIŅASKādi ir lūgšanas smalkumi? Vai beidzot cilvēkam tiks dots tas, ko sirds kāro?

PRAVIŠIS IETEICA LŪDZĪT PAR MIRUŠO.

Hz. Daudzos savos hadītos pravietis (pbuh) mudināja lūgt par mirušo pēc lūgšanas. Haditā viņš saka: "Bēres Kad jūs izpildāt lūgšanu, sirsnīgi lūdzieties par mirušo!”(Ebû Dâvûd, Cenaiz 56)

Hz. Pats pravietis (pbuh) lūdza par mirušo. To var lūgt šādi:

 “Ak, Dievs, tā un tā dēls ir jūsu apsardzībā un aizsardzībā. Pasargā viņu no kapa fitnas un elles mokām. Jūs esat lojalitātes un uzslavas īpašnieks. Ak, Allah, piedod viņam un apžēlojies par viņu! Vai tas irPatiešām, jūs esat vispiedodošākais, visžēlsirdīgākais.

Arī pati bēru lūgšana ir lūgšana. Bēru lūgšana nav lūgšana kā citas lūgšanas, tai ir īpašs statuss. Apbedīšanas lūgšanā nav tādu lūgšanu ruknu kā paklanīšanās un noliekšanās. Bēru lūgšana ir lūgšana, lai lūgtu piedošanu un žēlastību mirušajiem.

Ko darīt pēc nāves

LŪGŠANA ĪPAŠI JĀSAKA PAR MIRUŠO CILVĒKU

Lūgšana par mirušo, lūgšana Dievam par viņa grēku piedošanu, Hz. Tā ir sunna, ko pravietis (pbuh) gan darīja, gan mums ieteica. Tomēr ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību tam, lūdzot: lūdzot ir jābūt sirsnīgam, neatkarīgi no tā, vai šis cilvēks ir labs vai slikts. Neatkarīgi no tā, vai tas ir labs vai grēcīgs, ikvienam ir vajadzīga lūgšana. Mūsu reliģijā visi, kas mirst šī iemesla dēļ, tiek vesti draudzes priekšā.

Hz. Pravietis (a.s.), "Piešķiriet lūgšanu mirušajam, lūdzieties tikai par viņu"viņš teica. Bērēs papildus lūgšanai par dzīvajiem tiek lūgtas arī par mirušajiem. Ir jālūdz īpaši par mirušo, ar nolūku tikai par viņu.

Pats svarīgākais, kad lūdzsirsnība un sirsnība.Tiek pieņemta lūgšana no sirds.

lūgšana pēc mirušajiem

Parādu nomaksa:

Ja cilvēks nomirst, nespēdams samaksāt savus parādus, pirms testamenta izpildes un mantojuma sadalīšanas viņa radiniekiem vispirms jācenšas samaksāt visus viņa parādus. Jo hadīsos ir teikts, ka pat moceklis nevar iekļūt Debesīs, ja nav samaksāts viņa parāds.[11]

Citā haditā mūsu pravietis Muhameds teica:

"Ticīgā dvēsele paliek piesaistīta savam parādam, līdz tas tiek samaksāts." (Tirmidhi, Janaiz, 74. Skat İbn-i Mâce, Sadakât, 12)

Citiem vārdiem sakot, viņš ir sava veida ieslodzītais un nevar nonākt savā vērtīgajā amatā. Turklāt nav izlemts, vai viņš tiks izglābts vai iznīcināts. Šī iemesla dēļ viņš turpina gaidīt ar satraukumu.

Abu Hurayra stāsta:

"Kad mūsu pravietim tika atnests līķis ar parādu, viņš sacīja:

"-Vai viņš atstāja kādu īpašumu, lai samaksātu savu parādu?" viņi jautātu.

Ja teiktu, ka viņš ir atstājis pietiekami daudz bagātības, lai nomaksātu savu parādu (vai ja musulmanis stingri apsolīja, ka viņš samaksās parādu pilnībā[12]), viņi izpildītu viņa lūgšanu. Pretējā gadījumā musulmaņiem:

"-Izpildi sava drauga lūgšanu!" viņi teiktu.

Tomēr laika gaitā, kad Visvarenais Allāhs paplašināja Pravieša finansiālos līdzekļus, viņam bija pietiekami daudz naudas, lai samaksātu savu parādu. Viņi izpildīja arī neticīgo lūgšanu (maksājot parādus).[13] No šī brīža tas ir šādi Viņi teica:

“Es esmu vistuvākais cilvēks ikvienam ticīgajam šajā pasaulē un turpmākajā pasaulē. Ja vēlaties, izlasiet šo pantu:

"Tas pravietis ir tuvāk ticīgajiem nekā viņiem pašiem..."[14]

Kas nomirst un atstāj mantu, lai to paņem viņa mantinieki. Ja viņš kādu atstājis parādā vai kam nepieciešama aprūpe, lai viņš nāk pie manis; Es esmu viņa aizsargs (aizsargs un palīgs).”[15] (Bukhari, Tafsir 33/1, Kefalet 5, Faraiz 4, 15, 25; musulmanis, Faraizs, 14)

Sad bin Atval skaidro:

“Mans brālis aizgāja mūžībā un atstāja trīssimt dirhamu īpašumu un bērnus, kuriem bija vajadzīga aprūpe. Es gribēju iztērēt naudu, ko viņš atstāja savai ģimenei. Allāha vēstnesis:

"-Tavs brālis ir ieslodzīts sava parāda dēļ, samaksā viņam parādu!" viņi teica. Es:

"-Ak, Allāha vēstnesis! Es samaksāju viņa parādus. Tikai viens Sieviete"Ir palikuši divi dināri, par kuriem viņš apgalvoja, bet nevarēja sniegt pierādījumus." ES teicu.

Mūsu pravietis Muhameds teica:

"Dodiet tai sievietei divus dinārus, ko viņa pieprasīja. Jo sievietes stāsta patiesību. viņi teica." (Ibn-i Mâce, Sadakāt, 20)

Atkal vienā no saviem hadītiem mūsu pravietis brīdināja ticīgos, lai tie Tiesas dienā neierastos parādu stāvoklī:

"Kas ir pārkāpis sava brāļa šķīstību, godu vai īpašumu, tas lai izlīdzina ar viņu, pirms pienāks tiesas diena, kad nebūs ne zelta, ne sudraba. Pretējā gadījumā, ja viņam ir labi darbi, viņa labie darbi tiks atskaitīti proporcionāli viņa pieļautās nežēlības apmēram (tā tiks nodota likumīgajam īpašniekam). Ja viņam nebūs labu darbu, viņa brāļa grēki, kurus viņš apspieda, tiks noņemti no viņa un viņam tiks uzlikta nasta." (Bukhari, Mezâlim 10, Rikāk 48)

Parādu maksāšana pēc nāves

Jūsu gribas piepildījums:

Pēc apgrūtinājuma, takfin un parādu samaksas mirušās personas griba tiek izpildīta ar "vienu trešdaļu" no atlikušās mantas; Pārējais tiek sadalīts viņa mantiniekiem.

Patiesībā Sad bin Abi Vakkas, viens no desmit kompanjoniem, kuriem tika dota labā vēsts par paradīzi, stāstīja šādi:

"Atvadu Hajj gadā (Mekā), kad es cietu no smagas slimības, Allāha Vēstnesis ieradās mani apciemot. Viņš:

"-Ak, Allāha vēstnesis! Kā redzat, es jūtos ļoti neērti. Es esmu bagāts cilvēks. Man nav citu mantinieku, izņemot meitu. Vai man vajadzētu sadalīt divas trešdaļas no manas bagātības kā labdarību? ES jautāju.

Hazrat Pravietis:

"-Nē!" teica.

"Vai man vajadzētu sadalīt pusi no tā?" ES teicu. Atkal:

"-Nē!" teica.

"-Ko tu teiktu trešajam no viņiem, Allāha Vēstnesis?" ES jautāju.

«–Atdodiet vienu trešdaļu! Pat tas ir par daudz. Labāk ir atstāt savus mantiniekus bagātus, nekā atstāt tos trūkumā un padarīt cilvēkus nožēlojamus. "Tu saņemsi atlīdzību par visu, ko iztērēsi Allāha labā, pat par kumosiem, ko iebāzīsi sievas mutē ēdot. viņš teica.

Sad bin Abi Waqqas turpināja un sacīja:

"- Ak, Allāha Vēstnesis! Vai mani draugi aizies un es palikšu? (Vai es te nomiršu?)» jautāju.

"Nē, tu šeit nepaliksi. Jūs celsities, darot labus darbus Allāha labā. Es ceru no Dieva, ka, dzīvojot vēl daudzus gadus, daži cilvēki (ticīgie) gūs labumu no jums un daži (neticīgie) tiks kaitēti.

Ak dievs! Pabeidziet manu kompanjonu migrāciju (no Mekas uz Medīnu)! Neatgrieziet tos atpakaļ un neatstājiet viņu migrāciju nepabeigtu! Nožēlojamais ir Sad ibn Khawla! viņš teica.

Ar šiem vārdiem Allāha Vēstnesis pauda nožēlu par Sad bin Havle nāvi Mekā.” (Bukhari, Cenâiz 36, Vesâyâ 2, Nefekāt 1, Merdâ 16, Deavât 43, Ferâiz 6; Musulmanis, Vils, 5)

Nāves gribas izpilde