Telnet operētājsistēmā Linux: visaptveroša rokasgrāmata

Kā

AutorsDžefs Buts

Publicēts2023. gada 27. septembris

Interneta pirmsākumos, kad gribējām piesakieties attālajā serverī, mēs izmantojām telnet. Šis sakaru protokols, kas pastāv kopš 1960. gadu beigām, kļūst mazāk populārs mūsdienu skaitļošanā.

Tas galvenokārt ir drošības apsvērumu dēļ, taču joprojām var būt gadījumi, kad operētājsistēmā Linux ir jāizmanto Telnet. Lasiet līdzi, parādot, kā un kāpēc izmantot šo, protams, arhaisko veidu, kā pieteikties datoros, kuriem jums nav fiziskas piekļuves.

Īsa Telnet vēsture

Telnet, kas apzīmē "Teletipa tīkls”, tās saknes meklējamas pagājušā gadsimta 60. gadu beigās. Izstrādātāji rakstīja telnet kā protokolu, kas ļāva dažādām laika dalīšanas sistēmām sazināties savā starpā.

Galvenais mērķis bija atvieglot attālās pieteikšanās iespējas, izmantojot topošo ARPANET, kas ir mūsdienu modernā interneta priekštecis.

Telnet galvenā funkcija bija atdarināt terminālu. Tas rada iespaidu, ka atrodaties terminālī, kas ir tieši pievienots attālajai sistēmai. Tas bija īpaši vērtīgi, lai piekļūtu attāliem lieldatoriem un koplietotiem datoru resursiem. Atpakaļ dienā, lielākā daļa no mums konfigurēja mūsu tīmekļa serverus un rakstījām mūsu tīmekļa lapas, izmantojot Telnet.

Atšķirība starp Telnet un SSH

Telnet, kā jau teicu no sākuma, popularitāte samazinās. Tas galvenokārt ir drošības apsvērumu dēļ: telnet nosūta visu jūsu informāciju (pat jūsu lietotājvārds un parole) vienkāršā tekstā. Tā noteikti nav laba ideja gandrīz nevienā scenārijā.

No otras puses, SSH ir šifrēts un praktiski neko nesūta vienkāršā tekstā. Turklāt SSH ir paplašināms un var izmantot spēcīgākas šifrēšanas metodes, tiklīdz tās kļūst pieejamas. Īsumā, ja varat izmantot SSH, nevis telnet, jums tas tiešām ir jādara. Tomēr, ja jums patiešām ir jāizmanto telnet, apskatīsim, kā to izdarīt.

Linux vides iestatīšana Telnet

Diezgan bieži ieslēgts mūsdienu Linux distribūcijas, jūs neatradīsit pēc noklusējuma instalētu telnet. Tas nozīmē, ka jums tas būs jāinstalē, izmantojot izvēlēto pakotņu pārvaldnieku.

Lai uzzinātu, vai telnet jau pastāv, vienkārši izdodiet šādu komandu no sava Linux termināļa:

$ which telnet

Manā Ubuntu instalācijā telnet atrodas vietnē /usr/bin/telnet, un kuras uzreiz man to pasaka. Ja atbilde ir tikai komandrinda bez direktoriju un failu saraksta, jums nav instalēts telnet.

Lai to labotu, mēs aktivizēsim pakotņu pārvaldnieku. Ubuntu un citās Debian sistēmās telnet instalēsit, izmantojot šādas komandas:

$ sudo apt update. $ sudo apt install telnet

Fedora, CentOS un citi izplatījumi pakotņu pārvaldībai izmanto yum. Tālāk ir norādīts, kā šajos izplatījumos instalēt Telnet pakotni.

$ yum -y install telnet

Tas ir paveikts, ir pienācis laiks uzzināt, kā faktiski izmantot Telnet.

Kā lietot Telnet operētājsistēmā Linux

Visvienkāršākajā lietojumā viss, kas jums jādara, ir jāievada komanda telnet, kam seko resursdatora nosaukums vai IP adrese, kurā piesakāties. Piemēram:

$ telnet localhost

Iepriekšējā komanda izveidos Telnet savienojumu, izmantojot noklusējuma portu ar jūsu vietējo Linux datoru. Tomēr bieži vien jums būs jānorāda, kuru portu izmantot. Tādā gadījumā jūs vienkārši pievienojiet porta numuru aiz resursdatora nosaukuma vai IP adreses.

$ telnet resort.org 2323

Šī komanda savienotu jūs ar cienījamu tērzēšanas serveri, kas pazīstams kā The Resort Online, kas atrodas resort.org portā 2323.

Viena no manām vecākajām tiešsaistes Hangout sesijām kopš pirmajām interneta lietotāja dienām, The Resort ir balstīta tikai uz tekstu. Tāpēc tas izmanto telnet. Šis konkrētais serveris savienojumiem vienmēr ir izmantojis portu 2323.

Portu numuru nozīme Telnet

Protams, tas ir nestandarta ports, kas ir atvērts lietošanai nesistēmas programmatūrai. Vairākas serveru pakotnes izmanto īpašus TCP un UDP protokolu portus. Piemēram, jūsu standarta tīmekļa serveris visu sazinās, izmantojot 80. portu.

Ostas ir kā jūsu mājas vai uzņēmuma ielu numuri. Resursdatora nosaukums vai IP adrese ir ielas nosaukums, piemēram, Galvenā iela. Osta ir vieta, kur Main Street dzīvo šī konkrētā programma.

Daži citi parasti izmantotie porti ietver:

• 22: izmanto SSH protokolam.
• 25: parasti izmanto izejošā pasta serveriem.
• 80: izmanto lielākā daļa tīmekļa serveru.
• 220: parasti izmanto IMAP e-pasta serveri.
• 443: droši tīmekļa serveri bieži izmanto šo portu.

Kā parādīts iepriekš, varat norādīt, ar kuru portu vēlaties izveidot savienojumu, vienkārši ierakstot to savā telnet komandā aiz resursdatora nosaukuma vai IP adreses.

Telnet izmantošana tīkla diagnostikai

Paturot prātā šo informāciju, kļūst viegli saprast, kāpēc telnet joprojām var būt svarīgs rīks tīkla un sistēmu administratoriem. Ja šķiet, ka pasta vai tīmekļa serveris nedarbojas pareizi, ir lietderīgi šajā serverī izveidot telnet, lai veiktu problēmu novēršanu un diagnostiku.

Piemēram, varat izmantot Telnet, lai nodrošinātu, ka attiecīgais serveris pieņem savienojumus. Pieņemsim, ka jums ir jāpārbauda, ​​vai tīmekļa serveris pieņem savienojumus 80. portā:

Varat arī izmantot Telnet, lai manuāli sūtīt e-pastus izmantojot SMTP, kas var būt noderīga pasta servera problēmu atkļūdošanā. Pieslēdzoties portam 25 (SMTP) un ievadot pareizas SMTP komandas, varat simulēt e-pasta sūtīšanas procesu un skatīt atbildes no pasta servera reāllaikā.

Telnet drošības problēmas

Lai gan telnet ir vērtīgs tīkla problēmu novēršanas rīks tā manuālā un vienkāršā rakstura dēļ, ir svarīgi to izmantot atbildīgi. Tā kā telnet nešifrē trafiku, visa sensitīvā informācija tiek nosūtīta pa Telnet (piemēram, jūsu parole) var pārtvert.

Vienmēr esiet piesardzīgs attiecībā uz to, kur un kā izmantojat telnet, jo īpaši ražošanas vai jutīgā vidē. Tiešām, jums vajadzētu izmantot telnet tikai tad, kad tas ir nepieciešams vai kad dators ir pilnībā nepakļauts ārējiem drošības draudiem.

Kāpēc Telnet joprojām pastāv mūsdienu skaitļošanas vidē

Pat pieaugot drošākām alternatīvām, ir vairāki iemesli, kāpēc kāds joprojām var atrast vajadzību izmantot Telnet šodien. Tie svārstās no tehniskajiem līdz izglītojošiem un beidzot ar atpūtu.

Izplatīti iemesli Telnet izmantošanai kā sistēmas administratoram

• Mantotas sistēmas un ierīces: Vecākas aparatūras vai programmatūras sistēmas, kas nav atjauninātas vai aizstātas, var atbalstīt tikai Telnet. Organizācijām, kurās ir šādas sistēmas (budžeta ierobežojumu, specifisku funkcionalitātes vai vēsturisku iemeslu dēļ), joprojām būs nepieciešams Telnet, lai tām piekļūtu un pārvaldītu.
• Testēšana un traucējummeklēšana: Tīkla administratori un IT speciālisti var izmantot Telnet kā ātru rīku, lai pārbaudītu TCP portu pieejamību, nodrošinot, ka pakalpojumi darbojas un klausās. Tas ir vienkāršs veids, kā noskaidrot, vai pakalpojums darbojas attālajā serverī, mēģinot izveidot Telnet savienojumu ar vēlamo portu.
• Tīkla ierīces: dažas tīkla ierīces, piemēram, vecāki slēdži, maršrutētāji, vai citām perifērijas ierīcēm var būt telnet kā primārā (vai vienīgā) pārvaldības saskarne. Tas jo īpaši attiecas uz ierīcēm, kas ir pirms plašās SSH ieviešanas.

Telnet izmantošana izglītībai, atpūtai vai eksperimentiem

• Izglītības mērķi: Telnet var kalpot kā mācību līdzeklis studentiem vai profesionāļiem, kuri mācās par tīkla protokoliem, tīkla programmēšanu vai interneta vēsturi. Tā vienkāršība var būt noderīga mācību scenārijos, kuros galvenā uzmanība tiek pievērsta pamatjēdzienu izpratnei bez mūsdienu drošības slāņu sarežģītības.
• Vienkārša attālā piekļuve: kontrolētās vidēs, piemēram, izolētos iekšējos tīklos, kas nav pakļauti ārējiem draudiem, telnet var izmantot vienkāršai attālai piekļuvei bez papildu šifrēšanas.
• Īpašas lietojumprogrammu vajadzības: Dažas lietojumprogrammas var paļauties uz Telnet, lai nodrošinātu noteiktas funkcijas. Piemēram, MUDs (Multi-User Dungeons) — agrīnās vairāku spēlētāju tiešsaistes spēles — tradicionāli izmantoja Telnet saziņai klients-serveris.
• Iegultās sistēmas: Dažas iegultās sistēmas vai IoT (lietiskais internets) ierīces var izmantot telnet tā vieglā rakstura dēļ, it īpaši, ja ir ierobežota skaitļošanas jauda vai atmiņa.
• Pārejas fāzes: Uzņēmumi, kas migrē uz modernām sistēmām, var īslaicīgi saglabāt piekļuvi Telnet, jo tie pakāpeniski pārtrauc vecāku aparatūras vai programmatūras lietošanu. Tas ļauj viņiem pārejas periodā vienlaikus pārvaldīt gan vecās, gan jaunās sistēmas.

Tomēr ir ļoti svarīgi atzīmēt, ka, ja tiek izmantots telnet, jo īpaši vidēs ar sensitīviem datiem vai ārējiem tīkliem, ir svarīgi apzināties tā drošības ierobežojumus. Droša tā izmantošana var ietvert papildu aizsardzības pasākumus, piemēram VPN vai ugunsmūra konfigurācijas, lai samazinātu riskus.