Ko saka Surah A'raf? Sūra, kas apraksta to likteni, kuri noliedz Allāhu (swt).

Surah A'raf ir viena no garākajām Korāna surām. Nodaļā, kas tika atklāta Mekas periodā, ir aplūkots kalpa liktenis augstprātības rezultātā. Mūsu ziņās jums ir sniegta informācija par Purgatoriju — nosaukumu, kas dots augstajai vietai starp debesīm un elli. Šeit ir visa informācija par Surah Araf...

7 no Korāna, musulmaņu svētās grāmatas. Surah A'raf ir ļoti gara sura, kurā kopā ir 206 panti. A'raf nozīmē kalnu starp debesīm un elli. Lai gan suras sākumā ir paskaidrots, ka kopienas, uz kurām tika sūtīti pravieši, tiks nopratinātas, suras Pēc tam Allāhs (swt) sūtīja uz zemi daudzus praviešus, bet kā dažas novirzīšanās kopienas noliedza šos sūtņus. pārraida. Ir teikts, ka šī procesa beigās Allāha (swt) dusmas nolaidās uz neticīgām kopienām. Ikviens, kurš ir dzirdējis pravietiskās atklāsmes kopš pasaules radīšanas, būs atbildīgs par praviešu teikto un grāmatām, ko Allāhs (swt) nosūtīja. Ja viņi neizvēlēsies islāmu, kas ir patiesā reliģija, cilvēki cietīs lielus zaudējumus. JaunumiJūs varat uzzināt, kā lasīt surah A'raf un tās tulkojumu turku valodā.

Svētais Korāns

Surah A'raf deklamēšana turku valodā

Bismillahirrahmanirrahim

1.Elif lam mim skumji

2.Kitabün ünzile ileyke fe la yekün fi sadrike haracüm minhu li tünzira bihi ve zikra lil mu'mininin

3. İttebiu ma ünzile ileyküm mir rabbikum ve la tettebiu min dunihi awliya kallem ma tezekkerun

4.Ve kem min karyetin ehleknaha fe caeha be'suna beyaten ev hum kailun

5. Fe ma kane da'vahum iz caehum be'suna illa en kalu inna künna tirāns

6. Fe le nes'elennellezine ursile ilehim ve le nes'elennel murselın

7. Fe le nekussanne alayhim bi ilmiv ve mak künna ğaibn

8. Veznü yevmeizinil hakk fe men sekulet mevazınıhu fe ülaike humül muflihun

9.Ve men haffet mevazüzuhu fe ülaikellezine hasiru enfusehum bima kanu bi ayatina yazlimun

10.Ve le kad mekkennakum fil erdı ve cealna leküm fiha meayiş kallem ma paldies

11.Ve le kad halaknakum sümme savvernakum sümme kulna lil melaiketiscudu li ademe fe secedu illa demon lem yekum mines sacidin

12.Kale ma meneake ella tescüde iz emartük kale ene hayrum minhhalakteni min nariv ve halaktehu min tiyn

13. Kale fehbit minha fe ma yekunu taint en tetekebbera fiha fahruc inneke mines kurls

14. Cietoksnis enzırnı to yevmi yub'asun

15. Kale inneke minel munzarin

16. Kale fe bima Ağveytenı le ak'udenne lehum Sıratakel müstekıym

17. Sümme le atiyennehum mim bey eydihim ve min halfihim ve an eymanihim ve an schemailihim ve la tecidü ekserahüm şakirin

18.Kalehruc minha mez'umem medhura le men tebiake minhüm le emleenne hell minkum ecmeıyn

19. Or ademusk ente ve zevcükel heaven feküla min haysu şi'tüma ve la takraba secerate fe tekuna minez appresor's

20. Fe delusional lehumeş satan li yübdiye lehuma mavuriye anhuma min sev'atihima ve kale ma nehakuma rabbüküma an hazihiş secerati illa en tekuna angeleyni ev tekuna minel halidin

21.Ve kasemehuma inni leküma le minen nasıhıyn

22.Fe dellahuma bi ğurur fe lemma zakaş şecerate bedet lehuma sev'atühuma ve tafika yahsifani alaihima miv verakil cenneh ve nadahuma rabbühuma elem enheküma an tilküemş secerati ve ekul leküma inneş satane leküma mans aduvum mubins

23.Kala rabbena zalemna enfusena ve il lem tagfir lena ve terhamna lenekunenne minel hasirin

24.Kalehbitu ba'duküm li bad'din adüvv ve leküm elephant erdı müstekarruv ve metaun ila hıyn

25. Kale fiha tahyevne ve fiha temutune ve menha tuhracun

26.Ya ben ademe kad enzelna aleyküm libasey yüvarı sev'atikum ve rüşev ve libasüt taqwa zalike hayr zalike min ayatillahi leallehum yezzekkerun

27. Ya me ademe la yeftinenkümüş sātanisks kema ahrace vecāku paradīze yenziu anhuma libasehuma li yuriyehuma sev'atihima innehu yeraküm huve ve kabuluhu min haysu la teravnehum inna cealneş seyatiyne evyae lillezine la Yu'minun

28.Ve iza fealu prostitūta kalu vecedna aleyha abaena ballahu emerana biha kul innallahe la ye'muru bil fahşa' e tekulune kohthi ma la ta'lemun

29. Kul emera, Kungs bil kisti ve ekiymu ķermenis kulli masjid bedeeküm teudun

30. Ferikan heda ve ferikan hakka alaihimud dalaleh innehumut tehazus seyatiyne awliyae min dunillahi ve yahsebune ennehum muhtedun

31. Ya me ademe huzu zineteküm in kulli masjid un tās pelni vesrabu ve la tüsrifu innehu la yühibbül lavish

32.Kul men harrame zinetellahilleti ahrace li ibadih vet tayyibati kalnraču rizk kul hiye lillezine amenu fil life halisatey yevmel kıyameh also nufassilül ayati li kavmiy ya'lemun

33.Kul innema harrame rabbiyel fevahishe ma zahera minha ve ma betane wal isme wal bagye biğayril right ve en tüşriku billahi ma lem yünezzil bihi sultanev ve en tekulu sellehi ma la ta'lemun

34. Ve li kulli ummet's ecel fe iza cae eclühüm la yeste'hirunesaatev ve la yestakdimun

35. Ya me ademe imma ye'tiyennekum rusülüm minkum yekussune aleyküm ayat fe menitteka ve asleha fe la havfün alayhim ve la hum yahzenun

36. Vellezine kefzebu bi ayatina vestekberu anha ülaike ashabün nar hum fiha halidun

37.Fe men azlemü mimmeniftera allellahi kefiben ev kezebe bi ayatih ülaike yenalühum nesıybühum minel kitab even iza caethüm rusülüna yeteveffevnehum kalu eyne ma küntum ted'une min dunillah kalu dallu anna ve şehidu ala enfusihim ennehum kanu kafirin

38.Kaledhulu fi umemin kad halet min kablikum minel cinni vel insi fin granātābolu kullema dehalet ummetul leanet uhteha pat ized daraku fiha cemian kalet uhrahüm li ulahüm rabbena haülai edalluna fe atihim azaben di'fem minen nar kale li kullin di'fuv ve lakil la ta'lemun

39.Ve kalet ulahüm li uhrahüm fe ma kane leküm aleyna min fadlin fe zukul azabe bima küntum teksibun

40. İnnellezine ezzebu bi ayatina vestekberu anha la tüfettehu lehum ebvabüs semai ve la yedhulunel to Heaven, even yelicel cemelü fi semmil hiyad and kefalike neczil noziedznieks.

41. Lehüm min hell mihadüv ve min fevkıhüm ğavaş un tāpat necziz apspiedējs

42. Vellezine amenu ve amilus salihati la nuklifu nafsen illa vüs'aha ülaike ashab cenneh hum fiha halidun

43.Ve neza'na ma fi sudurihim min ğıllin tecri min tahtihimül enhar ve kalül hamdu lillahillezi hedana li haza ve mak kunna li nehtediye lev la en hedanellah le kad caet rusulu rabbina bil hakk ve nudu en tilkumul paradise uristumuha bima küntum ta'melun

44. Ve nada ashabül paradise ashaben nari en kad vecedna ma veadena rabbuna hakkan fe hel vecedtum ma veade rabbukum hakka kalu neam fe ezzene muezzinum beynehum el la'netullahi alez tirāns

45.Ellezine yesuddune an sabilillahi ve yebğuneha ıveca ve hum bil ahirati kafirun

46.Ve beynehuma hijab ve allel a'rafi ricaluy ya'rifune kullem bisimahum ve nadev ashabel heaven en salaam aleykum lem yedhuluha ve hum yatmeun

47.Ve iza surifet ebsaruhum tilkae ashabin nari kalu rabbena la tec'alna nozīmē, ka mūsu cilvēki ir nežēlīgi

48.Ve nada ashabül a'rafi ricaley ya'rifunehum bisımahüm kalu ma agna ankum cem'ukum ve mak kuntum testekbirun

49.E haulaillezine aksemtü la yenalühumullahü bi rahmeh üdhülül Cennete la havfün aleykum ve la entum tahzenun

50.Ve nada ashabun nari ashabun heaven en efidu aleyna minel mai ev mimma razekakumullah kalu innallahe harramehuma alel unbeliever

51.Ellezınettehazu dînehum lehvev ve leibev ve ğararthümül lifed earth fel yevme nensahüm kema nesu likae yevmihim haza ve ma kanu bi ayatina yechadun

52.Ve le kad ci'nahüm bi kitab fassalnahu a ilmin hudev ve merciel li kavmiy yu'minun

53.Hel yenzurune illa te'vileh yevme ye'tı te'vılühu yekulüllezine nesuhu min kablü kad caet rusülü rabbina bil hakk fe hel lena min şüfeae fe yeşfeu lena ev nüraddü fe na'mele ğayrallezi künna na'mel kad hasiru enfusehum ve dalle anhum ma kanu yefterun

54. İnne rabbekümullahüllezi halekas semavati vel erda fi sitteti eyyamin sümmesteva allel arşi yuğşil lelen nehara yachtlübühu hasısev veş şemse vel camera ven nücume müsehharatim bi emirh ela lehül folku wal emr tebarakallahü rabbül valstība

55. Ud'u rabbekum tedarruav ve hufyeh innehu la yühibbül mu'tedin

56.Ve la tufsidu fil erdi ba'de reyitiha ved'uhu havfev ve tamea inne rahmatallah karbüm minel muhsinin

57. Un huvellezi yürsilür riyaha büşram beyne yedey ahmet even iza ekallet sehaben sikalen suknahü li beledi meyyitin fe enzelna bihil mae fe ahracna bihi min kullis semerat kekalike nuhricül mevta leallekum teekkerun

58. Vel beledüt tayyibu yahrucu nebatuhu bi iz rabbih vellezi habuse la yahrucu illa nekida kekalike nüsarrifül ayati li kavmiy yeşkurun

59.Le kad erselna nuhan ila kavmihi fe kale ya kavmı'büdullahe ma leküm min dievine ğayruh inni ehafü aleyküm azabe yevmin azym

60. Kalel meleü min tribe inna li nerake fi dalalim mubin

61. Kale ya people leyse bi dalaletüv ve lakinni rasulum mir rabbil alamin

62. Übelligukum risalati rabīns un ensahu leküm ve a'lemü minellahi ma la ta'lemun

63.E ve acibtum en caeküm zikrüm mir rabbikum ve li tetteku ve leallekü turhamun

64.Fe ezzebuhu fe enceynahü vellezine meahu fil fulki ve ağraknellezine kefzebu bi ayatina innehum kanu kavmen amin

65.Ve ila adin ehahum huda kale ya kavmı'büdullahe malekum min diviinen ğayruh e fe la tettekun

66. Kalel meleüllezine keferu min tribe inna le nerake fi sefahetiv ve inna le nesunnuke minel kazibin

67. Kale ya people leyse bi sefahetüv ve lakinni rasulum mir rabbil alemin

68. Übelligukum risalati kungs un ene leküm nasihun emin

69.E ve acibüm en caeküm zikrum mir rabbikum ala racülim minküm li yunzirakum vezkuru iz cealekum hulefae mim ba'di people of nuhiv ve zadekum elephant bestah fezkuru alaellahi leallekum tuflihun

70.Kalu eci'tena li na'büdellahe vahdehu ve nezera ma kane ya'büdü abauna fe'tina bima teiduna in kunte mines sadikıyn

71. Kale kad vekaa aleyküm mir rabbiküm ricsüv ve ğadab e tucadilunen fi esmain semmeytümuha entum ve abaüküm ma nezzelellahü biha min sultan fenteziru inni meakum minel muntezırin

72.Fe enceynahü vellezine meahü bi rametim minna ve kata'na dabirallezine kefzebu bi ayatina ve ma kanu mu'mininin

73.Ve ila semude ehahum saliha kale ya kavmi'büdullahe malekum min diviinen ğayruh kad caetküm beyyinetum mir rabbikum hazihi pieticlahi lekum ateen fe zeruha te'kul fi erdullahi ve la temessuha vi suin fe ye'huzekum mana moku roka

74. Vezkuru iz cealeküm hulefae mim ba'di adiv ve bevveeküm elephant erdı tettehızune min sühuliha kutav ve tenhitunel cibale buyuta fezkuru alaellahi ve la ta'sev elephant erdi mufsid

75.Kalel meleül lezinestekberu min kavmihı lillezines tud'ıfu li men amene minhum eta'lemune enne saliham murselüm mir rabbih kalu inna bima ursile bihi mu'minun

76. Kalellezinestekberu inna billezı amentum bihi kafirun

77. Fe akarun nakate ve atev an emir rabbihim ve kalu ya salihu'tina bima teiduna in kunte minel murselın

78. Fe ehazethümür racfetü fe asbehu fi darihim casimin

79.Fe tawla anhüm va kale ya cilts le kad eblağtükum the Lord of Prahece ve nesahtü leküm ve lakil la tühibbunen nasıhıyn

80. Un lutan iz kale li kavmihi ete'tunel fahişete ma sebekakum biha min ehadim minel alemin

81. İnneküm le te'tuner ricale sehvetem min dunin nisa' bel entum my people prodigal

82.Ve ma kane responsive kavmihı illa en kalu ahricuhum min karyetikum innehum ünasüy yetetahherun

83.Fe enceynahü ve ehlehu illemraetehu kanet minel ğabirın

84.Ve emtarna alaihim metara fenzur keyfe kane noziedznieka liktenis

85.Ve ila medyene ehahum şüayba kale ya kavmı'büdullahe malekum min dievišķā ğayruh kad caetküm beyyinetum mir rabbiküm fe evfül keyle vel uzune ve la tebhasun nase wareehum ve la tüfsidu fil erdı ba'de remedialha zaliküm hayrul leküm in kuntum ticīgais

86. Ve la tak'udu bi kulli sirat tuidune ve tesuddune an sabilillahi men amene bihi ve tebğuneha ıveca vezkuru iz küntum kallen fe kesseraküm venzuru keyfe kane akıbetül mufsidin

87. Ve in kane taifetüm minkum amenu billezı ürsiltü bihi ve taifetül yü'minu fasbiru even yahkümallahü beynena ve huve hayrul Hakimin

88.Kalel meleüllezinestekberu min kavmihı le nuhricenneke ya şüaybü vellezine amenu meake min karyetina ev leteudunne fi milletina kale e ve lev künna karihin

89. Kadifterayna allallahi kesiben in udna fi milletikum ba'de iz neccanellahu minha ve ma yekunu lena en neude fiha illa ey yesahallahu rabbuna vesia rabbuna kulle sheikin ilme allallahi tawakkelna rabbeneftah beynena ve beyne tribe bil right ve ente hayrul Fatihayn

90.Ve kalel meleüllezine keferu min tribe le initteba'tum şüayben inneküm izel le hasirun

91. Fe ehazethümür racfetü fe asbehu fi darihim casimin

92.Ellezine kefzebu süayben ke el lem yagnev fihellezine kefzebu süayben kanu humul hasirin

93. Fe tawla anhüm ve akle ya people le kad eblağtükum risalati rabbi ve nesahtü leküm fe keyfe asa ala people of unbelievers

94.Ve ma erselna fi karyetim min nebiyyin illa ehazna ehleha bil be'sai ved darrai leallehum yeddaraun

95. Sümme beddelna Mekanes seyyietil hasenete even afev ve kalu kad messe abaenad darraü ves serraü fe ehaznahüm bagtetev ve hum la yeş'urun

96.Ve lev enne ehlel kura amenu vettekav le fetahna alayhim berakatim mines semai vel erdı ve lakin kezebu fe ehaznahum bima kanu yexibun

97.E fe emine ehlül kura ey ye'tiyehüm be'süna beyatev ve Hüm naimun

98.E ve emine ehlül kura ey ye'tiyehum be'suna duhav ve hum yel'abun

99.E fe eminu mekrallah fe la ye'menü mekrallahi illel kavmül hasirun

100.E ve lem yehdi lillezine yersunel erda mim ba'di ehliha el lev neşaü esabnahüm bi zünubihim ve natbeu ala kulubihim fe hum la yesmeun

101.Tilkel kura nekussu aleyke min embaiha ve le kad caethüm rusülühum bil beyyinat fe ma kanu li yü'minu bima kefzebu min kabl izalike yachtbeullahü ala kulubil kafirin

102.Ve ma vecedna li ekserhim min ahd ve ev vecedna ekserahüm le fasikıyn

103. Sümme beasna mim ba'dihim musa bi ayatina ila fir'avne ve meleihi fe zalemu biha fenzur keyfe kane qibetül mufsid

104. Un pils musa ya fir'avnü inni rasulum mir rabbil alemin

105. Hakiykun ala el la ekule allallahi illel hakk kad ci'tumum bi beyyinetim mir rabbikum fe ersil meıye meı israıl

106.Kāle in kunte ci'te bi verse fe'ti biha in kunte mines sadikayn

107.Fe elka asahü fe iza hiye sub'banum mubin

108.Ve nezea yedehu fe iza hiye beydaü lin ministrs

109. Kalel meleü min tribe fir'avne inne haza le sahirun pirkums

110. Staigāja o yuhricekum min erdikum fe maza te'murun

111. Atsaukt Kalu ercih ve ehahu un ersil ziloņu vidējo

112. Ye'tuke bi kulli saharin pirkums

113.Ve caes seharatü fir'avne kalu inne lena le ecran in künna nahnül ğalib

114. Kale neam ve innekum le minel mukarrab

115. Kalu ya musa imma en tülkiye ve imma en nekune nahnül Mülkıy

116.Kale elku fe lemma elkav seharu a'yünen nasi vesterhebuhum ve cau bi sihrin azym

117. Un evhayna ila musa en elki asak fe iza hiye telkafu ma ye'fikin

118. Fe vekaal hakku ve betale ma kanu ya'melun

119.Fe gülibu hunalike venkalebu kurls

120. Un ülkıyes seharatu sacidin

121.Kalu amenna bi rabbil alamin

122. Rabīns Mozus un Ārons

123.Kale fir'avnü amentüm bihi kable en azene leküm inne haza le mekrum mekertümuhü elephant medinet li tuhricu minha ehleha fe sevfe ta'lemun

124.Le ükattıanne eydiyeküm ve ercüleküm min hilafine sümme le üsallibenneküm ecmeıyn

125. Kalu inna ila rabbina munkalibun

126. Ve ma tenkmü minna illa en amenna bi ayati rabbina lemma caetna rabbena efriga aleyna sabrav ve taeffena muslimin

127.Ve kalel meleü min tribe fir'avne e etezru musa ve kavmehu li yufsidu elephant erdi ve yezerake ve alihetek kale senukattilü ebnaehum ve nestahyi nisaehum ve inna fevkahüm kahirun

128.Kale musa li kavmihisteıynu billahi vasbiru innel erda lillah yurisüha mey yeşau min ibadih wal qibetu lil mutekiyn

129.Kalu uzina min kabli en te'tiyena ve mim ba'di ma ci'tena kale asa rabbüküm ey yühlike adüvveküm ve yestahlifeküm fil erdı fe yenzura keyfe ta'melun

130.Ve le kad ehazna ale fir'avne bis sine ve naksım mines semerati leallehum yezzekkerun

131.Fe iza caethümül hasenetü kalu lena hazih ve in tüsıbhum seyyietüy yettayyeru bi musa ve meme meah e la innema tairuhum indellahi ve lakinne ekserahüm la ya'lemun

132.Ve kalu mehma te'tina bihi min aytil li tesharana biha fe ma nahnu lek bi mu'mininin

133.Fe erselna alaihimut tufane vel cerade vel kummele ved dafadia ved nesaki ayatim mufessalatin festekberu ve kanu mana tauta mana kriminālā

134.Ve lemma vekaa alaihim riczü kalu ya mused'u lena rabbeke bima ahide indexe in kefte annar ricze le nü'minenne stain ve le nürsilenne meake ben israel

135. Felemma kesefna anhumur ricze to ecelin hum baliguhu iza hum yenkusun

136.Fentekamna minhüm fe Ağraknahüm zilonis Yemmi bi ennehum kefzebu bi ayatina ve kanu anha ğafilin

137.Ve evrasnel kavmellezine kanu yüstad'afune meşarikal erdı ve meğaribehelletı barakna fiha ve temmet kalimatu rabbikel husna ala bani israel bima saberu ve demmerna ma kane yesneu fir'avnü ve kavmühu ve ma kanu ja'rishun

138.Ve cavezna bi me israilel bahra fe etev ala kavmiy ya'küfune ala asnamil lehum kalu ya musec'al lena ilahen kema lehum aliheh kale innekum kavmun techelun

139. İnne haülai mübberum ma hum fihi ve māņticība ma kanu ya'melun

140. Kale Eğayrallahi ebıyküm ilahev ve huve feddalekum ale alem

141.Ve iz enceynakum min ali fir'avne yesumunekum suel azab yukattilune ebnaeküm ve yestahyune nisaeküm ve fi zalikum belaüm mir rabbikum aziym

142. Un vaadna musa selasine leyletev ve edenmnaha bi asrin fe temme mikatu rabbihi erbeiyne leyleh ve kale musa li ehıyhi harunahlüfni fi tribe ve aslıh ve la tettebı' sabilel mufsid

143.Ve lemma cae musa li mikatina ve kelemehu rabbühu kale rabbi erini enzir ileyk kale len teran ve lakininzur ilel cebeli fe inistekarra Mekanehu fe sevfe teran felemma tecella rabbühu lil cebeli cealehu dekev ve harra musa saıka felemma efaka kale subhaneke tübtü ileyke ve eneleşül ticīgais

144.Kale ya musa innistafeytüke alen nasi bi risalati ve bi kalam fe huz ma ateytüke ve küm mineş şakirin

145.Ve ketebna lehufil elvahı min kulli sey'im mev'izatev ve tefsylel li kulli sey' fe huzha bi Güçlüv ve'mur kavmeke ye'huzha bi ahseniha seürıküm daral fasikıyn

146.Seasrifü an ayatyellezine yetekebberune fil erdı biğayril hakk ve iy yerav kulle ayti la yü'minu biha ve iy yerav sebıler rushdi la yettehizuhü sebıla ve good placeav sabilel ğayyi yettehizuhu sebıla zalike bi ennehüm zebu bi ayatina ve kanu anha ğafilin

147.Vellezine kefzebu bi ayatina ve likail ahirati habitat a'malühüm hel yuczevne illa ma kanu ya'melun

148.Vettehaze people musa mim ba'dihı min huliyyihim iclen cesedel lehu huvar e lem yerav ennehu la loadellimühüm ve la yehdıhim sebila ittehazuhu ve kanu tirāns

149. Ve lemma sukita fi eydihim ve raev ennehül kad dallu kalu leil lem yerhamna rabbuna ve Yağır lena lenekunenne minel hasirin

150.Ve lemma racea musa ila kavmihı ğadbane esifen kale bi'sema halaftumunu mim ba'dı e extremetum emra rabbikum ve elkal elvaha ve ehaze bir ra ehiyhi yecurrühu ilayh kalebne umme innel kavmestad'afuni ve kadu yaktuluneni fe la tusmit biyel a'dae ve la 

151.Kale rabbaghfir li ve li ehiy ve edhılna fi rahimike ve ente erhamür womb

152. İnnellezinet tehazül icle seyenalühum ğadabüm mir rabbihim ve zilletün fil lifed earth un tamlīdzīgi neczil mufterin

153. Vellezine amilus seyyiati sümme tabu mim ba'diha ve amenu inne rabbeke mim ba'diha le ğafurur rahıym

154. Ve lemma sekete am musel ğadabü ehazel elvah ve fi nüshatiha hudev ve rahmatül lillezine hum li rabbihim yerhebun

155. Vahtara musa kavmehu seb'ıyne racülel li mikatina felemma ehazethümür racfetü kale rabbi lev şi'te ehlektehum min kablü ve iyyay e tühlikuna bima feales süfehaü minna in hiye illa fitnetük tudıllü biha men teşaü ve tehdı men teşa' ente veliyyüna fağfir lena verhamna ve nete hayrul tavs ubags

156. Vektüb lena fi hazihid world hazenetev ve fil ahirati inna hudna ileyk castle torment usuybu bihi men esha' ve mercy vesiat kulle sey'fe seektübüha lillezine yettekune ve yü'tunez intelligence vellezine hum bi ayatina Yu'minun

157.Ellezine yettebiuner rasulen nebiyyel ummiyyellezi yecidune mektuben indehum fit torah vel incili ye'murum bil ma'rufi ve yenhahum anil munkeri ve yühıllü lehümt tayyibati ve yuharrimü 'alaihimül habaise ve yedau anhüm israhüm vel lâlelletı kanet amenu bihi ve azzeruhü ve nesaruhu vetteveun nurallezi ünzile meahu ülaike humül muflihun

158.Kul ya eyyühen nasu innı rasulullahi ileyküm cemaanillezi lehu mulküs semavati vel ard la ilahe illa Hüve yuhyi ve yumitü fe aminu billahi ve rasulihin nebiyyil ummiyyellezi yü'minü billahi ve kalimati vettebiuhu leallekum draudēja

159.Ve min cilts musa ummatüy yehdune bil right ve bihi ya'dilun

160. Un kat'nahumusnetey ashrate esbatan umema ve evhayna to musa izisteskahü kavmühu enıdrib bi asakel hacer fembeceset minhüsneta ashrata mirror ka alime kullü ünasim meşrabehum ve zallelna alaihimul ğamame ve enzelna alayhimül menne ves selva kulu min tayyibati ma razaknakum ve ma zalemuna ve lakin kanu enfusehum vasara

161.Ve iz kıyle lehümüskunu hazihil kayete ve külu minha haysü şi'tum ve kulu hittatüv vedhulül babe sücceden nağfirlekum hatıy'atikum senezidül muhsinin

162.Fe beddelellezine zalemu minhüm kavlen ğayrallezi kıyle lehum fe erselna alayhim riczem mines semai bima kanu yazlimun

163. Ves'elhüm anil karyetilletı kanet hadıratel bahr iz ya'dune fis sebti iz te'tihim hıytanühüm yefsukun sevtihim şürraav ve yevme la yesbitune la te'tıhim izalike nebuhum bimaun

164.Ve iz kalet ummatum all minhum lime teizune kavmenillahu muhliküh ev muazzibuhum azaben sedida kalu ma'ziraten illa rabbikum ve leallehum yettekun

165.Felemma nesu ma zükkiru bihi enceynellezine yenhevne anis sui ve ehaznellezine zalemu bi azabim beisim bima kanu yefsukun

166. Felemma atev amma nuhu anhu kulna lehüm kunu karadetem hasiın

167.Ve iz teezzene rabbüke le yeb'asenne alaihim ila yevmil doomsday meyyesumuhum suel torment inne rabbeke le serıul ıkab ve innehu le ğafurur rahıym

168.Ve kat'nahum elephant erdi umema minhümüs salihune ve minhum dune zalike ve belevnahum bil hasenati ves seyyiati leallehum yarciun

169.Fe pēctecis mim ba'dihim hayfüv verisul uzraksts ye'huzune starp lazdu edna ve yekulune se yuğferulena ve iy ye'tihim aradum mislühu ye'huzuh e lem yu'haz alaihim misakul book el la yekul tohi illel hakka ve derasu ma fih ved darul ahiratu hayrul lillezine yettekun e fela ta'kulun

170.Vellezine yümessikune bil grāmata un ekamus salah inna la nüdıy'u ecral muslihıyn

171.Ve iz netaknel cebel fevkahüm keennehu zulletüv ve zannu ennehu vakium bihım huzu ma ateynakum bi cucuv vezkuru ma fihi leallekum tettekun

172.Ve iz ehaze rabbüke mim me ademe min zuhurihim zurriyyetehum ve Eşhedehum ala enfusihim elestü bi rabbikum kalu bela şehidna en tekulu yevmel doomsday inna künna an haza ğafilin

173.Ev tekulu innema Eşrake abauna min kablü ve künna zürriyyetem mim ba'dihim e fetühliküna bima fealel mubtilun

174. Un tāpat nufessilul ayat ve leallehum yarciun

175. Vetlü alaihim nebeellezi ateynahu ayatina feneseleha minha fe etbeahhus satan fe kane minel ghavin

176.Ve lev şi'na le rafa'nahu biha ve lakinnehu ahlede ileler vettebea hevah fe meselühu ke meselil kelb in tahmil alay yelhes ev tetrukhü yelhes zalike meselül kavmillezine kefzebu bi ayatina faxusil kassa leallehum yetefekkerun

177.Sae Konunil kavmullezine kefzebu bi ayatina ve enfusehum kanu yazlimun

178. Mey yehdillahu fe huvel mühtedi ve mey yudlil fe ülaike humül hasirun

179.Ve le kad zera'na li to hell kesıram minel cinni vel insi lehum kulubül la yefkahune biha ve lehum a'yünül la yübsırune biha ve lehum azanül la yesmeune biha ülaike kel en'ami bel hum edall ülaike humül gafilun

180. Ve lillahil esmaül husna fed'uhu biha ve zerullezine yülhidune fi esmail seyüczevne ma kanu ya'melun

181.Ve mimmen halakna ummatüy yehdune bil hakku ve bihi ya'dilun

182.Vellezine kefzebu bi ayatina senestdricühum min haysu la ya'lemun

183. Un umli lehum inne keydı text

184.E ve lem yetefekkeru ma bi sahibihim min cinneh in huve illa nezırum mubin

185.E ve lem yenzuru fi melekutis semavati vel erdı ve ma halakallahü min sey'iv ve en asa ey yekune kadikterabe ecelühüm fe bi eyyi hadîm ba'dehu yüminun

186. Mey yudlilillahu fe la hadiye leh ve yezeruhum fi tuğyanihim ya'mehun

187.Yes'eluneke anis stunda eyyane mursaha kul innema ilmüha ınde rabbı la Yücellıha lilzamanha illa hu sekulet fis semavati vel ard la te'tiküm illa bagteh yes'eluneke keenneke hafiyyün anha kul innema ilmüha indallahi ve lakinne ekseran nasi la ya'lemun

188. Kul la emlikü li nafsi nef'av ve la darran illa ma şaellah ve lev kuntü a'lemul ğaybe lesteksertü minel hayr ve ma messeniyes suü ine illa nezıruv ve Beşırul li kavmiy yü'minun

189.Hüvellezi halekakum min nafsiv vahıdetiv ve ceale minha zevceha li yesküne ileyha felemma teğaşşaha hamelet hamlen lightly fe merrat bih felemma eskalet deavellahe rabbehuma lein ateytina salihal lenekunenne mineş tavs māceklis

190. Felemma atahuma salihan ceala lehu şürakae fima atahuma fe talellahu amma yüşrikun

191.E yüşrikune mal la yahlüku sey'ev ve hum yuhlekun

192.Ve la yestetuy'une lehum nasra v ve la enfüsehum yensurun

193.Ve in ted'uhum ilel Hüda la yettebiuküm sevaün aleyküm e deavtümuhüm em entümu samitun

194. İnnellezine ted'une min duillahi ıbadün emsalüküm fed'uhum felyestecıbu leküm in kuntum sadikıyn

195.E lehüm erculüy yesmeune biha em lehum eydiy yebtusune biha em lehum a'yunuy yubsirune biha em lehum azanüy yesmeune biha kulid'u şürakaeküm sümme kiduni fela tunzrun

196. İnne veliyyiyallahüllezı nezzelel uzraksts un huve yetevelles salihıyn

197.Vellezine ted'une min dunihi la yestetıy'une nasraküm ve la enfüsehum yensurun

198.Ve in ted'uhum ilel Hüda la yesmeu ve terahüm yenzurune ileyke ve hum la yübsırun

199.Huzil afve ve'mur bil urfi ve a'rid anil ignorant

200.Ve imma yenzeganneke mineş satanic nezgun festeiz billah innehu semiun buy

201. İnnellezınettekav iza messehum taifüm mineş satani tezekkeru fe magyarázatum mubsırun

202. Un Ihvanühum Yemüddunehum Fil ğayyi thumme

203.Ve iza lem te'tihim bi ayatin kalu lev lectebeyteha kul innema ettebiu ma yuha ileyye mir rabbi haza besairu mir rabbikum ve hudev ve rahmatül li kavmiy yu'minun

204.Ve iza kurieel koran festemiu lehu ve ensitu leallekum turhamun

205. Vezkür rabbeke fi nefsike tedardruav ve hiyfetev ve dunel buckthorn minel gafilin

206. İnnellezine in rabbike la yestekbirune an ibadatihi ve yusebbihune hu ve lehu yescudun

SAISTĪTĀS ZIŅASVai ir atļauts skaitīt lūgšanas un suras bez wudu? Vai rožukroni var ņemt bez mazgāšanās? Dhikr ar atsegtu galvu...

Surah A'raf nozīme turku valodā:

1.Elif Lam Mim Sad.

2. Šī ir grāmata, kas jums ir nosūtīta, lai jūs ar to brīdinātu (cilvēkus) un kā brīdinājums ticīgajiem. Tā dēļ jūsu krūtīs vairs nav problēmu.

3. Sekojiet tam, ko jums atklājis jūsu Kungs. Neatstājiet viņu un sekojiet citiem draugiem. Cik maz jūs saņemat padomu!

4. Mēs iznīcinājām daudzas valstis. Mūsu sods viņiem nāca, kamēr viņi naktī gulēja vai dienā atpūšas.

5. Kad Mūsu mokas viņus pārņēma, viņiem nebija ko teikt, kā vien teikt: "(Mēs to bijām pelnījuši.) Patiešām, mēs bijām pārkāpēji."

6. Noteikti jautāsim tiem, pie kuriem tika sūtīti pravieši. Protams, mēs jautāsim praviešiem.

7. Mēs noteikti viņiem izskaidrosim (ko viņi darīja) ar pilnām zināšanām. Jo mēs neesam tālu no viņiem.

8. Ir pareizi šajā dienā izsvērt darbus. Kuru atalgojums ir lielāks, tie ir tie, kas sasniegs pestīšanu.

9. Bet tie, kuru atalgojums ir viegls, ir tie, kas zaudē sevi mūsu pantu netaisnības dēļ.

10. Mēs esam devuši jums spēku un varu uz zemes. Mēs arī esam radījuši jums daudzas iztikas iespējas. Bet cik maz tu esi pateicīgs!

11. Mēs noteikti esam jūs radījuši. Tad mēs tevi veidojām. Tad mēs teicām eņģeļiem: "Lenieties Ādama priekšā." Visi, izņemot velnu, godbijībā paklanījās. Viņš nebija no tiem, kas ar cieņu paklanījās.

12. Allāhs sacīja: "Kas jums traucēja paklanīties, kad es jums pavēlēju?" teica. (Viņš teica) "Es esmu labāks par viņu. Jo tu mani radīji no uguns. Un tu viņu radīji no dubļiem."

13. Allāhs teica: "Tagad kāp lejā no turienes. Jo tur nav tava vieta būt augstprātīgam! Izkāp tūlīt! Jo jūs esat viens no zemākajiem."

14. Sātans teica: "(Tad) dod man laiku līdz dienai, kad cilvēki augšāmcelsies."

15. Allāhs teica: "Tu esi viens no tiem, kam ir dots laiks".

16. Sātans teica: "(Tad) apmaiņā par manis ķircināšanu, es zvēru, ka es noteikti sēdēšu uz jūsu taisnā ceļa, lai viņus maldinātu."

17 "Tad es viņus apšaudīšu viņu priekšā, aiz muguras, no labās un kreisās puses, un jūs neatradīsiet lielāko daļu no viņiem pateicīgus."

18. Allāhs teica: "Ejiet prom no turienes apkaunotais un izraidīts. Un kurš no viņiem sekos jums, Es jūs visus ievedīšu ellē."

19. "Ak, Ādams! Tu un tava sieva paliec debesīs. Ēdiet, kur vien vēlaties. Bet neej tam kokam klāt. Pretējā gadījumā jūs būsiet starp pārkāpējiem."

20. Tad velns čukstēja viņiem atvērt savas privātās daļas, kas viņiem bija paslēptas, un sacīja: Sakot: “Tavs Kungs ir sūtījis tev šo koku tikai tāpēc, lai tu nekļūtu par eņģeli vai mūžīgu (paradīzes) koku. aizliegts."

21 Un viņš tiem zvērēja: "Patiesi, es esmu viens no tiem, kas jums dod padomu."

22. Tādā veidā viņš tos maldināja un ievilka aizliegumā. Kad viņi pagaršoja koku, viņiem parādījās viņu privātās daļas. Viņi nekavējoties sāka piesegties ar paradīzes lapām. Viņu Kungs sacīja viņiem: "Vai es jums neaizliedzu šo koku? Vai es jums neteicu, ka velns jums ir atklāts ienaidnieks?"

23. Viņi teica: "Mūsu Kungs! Mēs paši sevi esam vajājuši. Ja jūs mums nepiedosiet un neapžēlosiet mūs, mēs noteikti būsim starp zaudētājiem."

24. Allāhs teica: "Nolaidieties kā viens otra ienaidnieki. Tev ir uz zemes, kur apdzīvot un baudīt līdz zināmam laikam."

25. Allāhs teica: "Tu tur dzīvosi, tu tur mirsi, un tevi no turienes izvedīs (tiesas diena).

26. Ak, Ādama dēli! Mēs esam iedevuši jums apģērbu, lai segtu jūsu privātās daļas, un apģērbu, ko izrotāt. Kas attiecas uz taqwa (nebīstoties Allāha) drēbēm, tas ir labāk. Šīs (drēbes) ir Allāha žēlastības zīme. Varbūt viņi ņems padomu (tāpēc mēs tos devām cilvēkiem).

27. Ak, Ādama dēli! Neļaujiet velnam jūs maldināt, tāpat kā viņš izveda jūsu vecākus no paradīzes, novilkot viņiem drēbes, lai atvērtu viņiem viņu privātās daļas. Jo viņš un viņa cilts tevi redz no turienes, kur tu viņus neredzi. Protams, mēs esam padarījuši velnus par draugiem tiem, kas netic.

28. Kad viņi izdara neglītu darbu, viņi saka: "Mēs atradām savus senčus uz tā, un Allāhs mums lika to darīt." Sakiet: "Patiesi, Allāhs nepavēl neglītus darbus. Vai tu met uz Allāhu lietas, ko nezini?"

29. Sakiet: "Mans Kungs ir pavēlējis taisnību. Pavērsiet savas sejas (uz viņu) uz katru noliekšanos. Pielūdziet Allāhu, padarot savu reliģiju tikai Viņam. Jūs atgriezīsities (atkal), kā Viņš jūs radīja iesākumā."

30. Allāhs dažus no viņiem vadīja, un daži no viņiem bija pelnījuši maldīties. Jo viņi bija paņēmuši velnus par draugiem Allaha vietā. Viņi arī domāja, ka ir uz pareizā ceļa.

31. Ak, Ādama dēli! Uzvelciet savu rotu (ģērbieties skaisti un tīri) katrā mošejā. Ēd, dzer, bet netērējies. Jo viņam nepatīk tie, kas izšķērdē.

32. Sakiet: "Kas ir aizliedzis rotas un tīru uzturu, ko Allāhs ir radījis Saviem kalpiem?" Sakiet: "Tie ir paredzēti ticīgajiem šīs pasaules dzīvē. Tiesas dienā tas ir tikai viņiem. Šeit mēs izskaidrojam pantus pa vienam cilvēkiem, kas zina."

33. Sakiet: "Mans Kungs, es neesmu atradis pierādījumus grēkam, nepareizai agresijai, atklātai un slepenai darbībai vai grēkam. Jums ir aizliegts kaut ko saistīt ar Allāhu, ko Viņš nav sūtījis, un runāt par Allāhu to, ko jūs nezināt. ir izveidojis."

34. Katrai tautai ir noteikts laiks. Kad ir pienācis viņu laiks, viņi nevar ne mirkli palikt aizmugurē, ne arī tikt uz priekšu.

35. Ak, Ādama dēli! Un ikviens, kurš izvairās no Allāha un labo savu stāvokli, no tiem nebaidīsies, ja no jūsu vidus būs pravieši, kas jums pastāstīs par maniem pantiem. Viņi arī nebūs sarūgtināti.

36. Kas attiecas uz tiem, kas noliedz Mūsu pantus un augstprātīgi tiem seko, tie ir elles iemītnieki. Viņi tur paliks mūžīgi.

37. Kurš gan ir netaisnīgāks par tiem, kas izdomā melus pret Allāhu vai noliedz Viņa atklāsmes? Šeit viņi sasniegs savu daļu no Grāmatas (viņiem rakstīta dzīvība un iztika). Visbeidzot, kad mūsu eņģeļu sūtņi ieradās pie viņiem, lai paņemtu viņu dvēseles, viņi sacīja: "Kur ir tās lietas, kuras jūs pielūdzat bez Allāha?" viņi saka. Viņi saka: "Viņi mūs pameta un pazuda", un viņi liecina pret sevi, ka ir neticīgi.

38. Allāhs saka: "Ieej ugunī kopā ar džiniem un tautām, kas aizgājušas pirms jums." Katra kopiena nolādē savu biedru (kuram viņš ir sekojis un apmaldījies). Beidzot, kad viņi visi bija sapulcējušies, tie, kas viņiem sekoja, sacīja tiem, kas viņus vadīja: "Mūsu Kungs! Viņi mūs maldināja. Viņi saka: "Dodiet viņiem vēl vienu uguns mocību." Allāhs saka: "Katram no jums ir dubultas mokas. Bet tu nezini."

39. Pirmais sacīja otrajam: "Tev nav nekāda pārākuma pār mums. Tāpēc izbaudiet sodu par nopelnīto."

40. Tiem, kas noliedz Mūsu pantus un nevar padarīt augstprātīgu šo pantu ievērošanu, tiem debesu vārti netiks atvērti. Viņi nevarēs iekļūt paradīzē, kamēr kamielis neizies caur adatas aci! Tā mēs sodām noziedzniekus.

41. Viņiem ir matracis no elles uguns, un pār viņiem ir elles uguns pārklāji. Tā Mēs sodām ļaundarus.

42. Kas attiecas uz tiem, kas tic un dara labus darbus - mēs noslogojam cilvēku tikai ar to, ko viņš var atļauties - tie ir paradīzes iemītnieki. Viņi tur ir mūžīgi.

43. Mēs esam izņēmuši no viņu sirdīm visu, kas bija naida vārdā. Zem tām tek upes. "Lai slavēts Allāhs, kurš mūs noveda pie tā. Ja Allahs mūs nebūtu vadījis, mēs nebūtu tikuši vadīti. Patiešām, mūsu Kunga pravieši mums atnesa patiesību." Viņiem sacīs: "Šeit ir paradīze, kuras mantinieks jūs esat padarīts jūsu darīšanas (labo darbu) dēļ!" tas tiek saukts.

44. Paradīzes ļaudis teiks elles ļaudīm: “Mēs esam atklājuši patiesību, ko mūsu Kungs mums apsolīja. Vai arī jūs esat atradis sava Kunga apsolījumu par patiesu?" Viņi saka "Jā". Tad kāds diktors starp viņiem teica: "Allāha lāsts ir uz apspiedējiem!" viņš zvana.

45. Tie ir tie, kas traucē Allāha ceļam un vēlas, lai tas izskatītos greizs un pretrunīgs. Viņi ir tie, kas noliedz Tālāko.

46. ​​Starp abiem (debesīm un elli) ir daži vīrieši uz A'raf sienas. Viņi pazīst visus debesu un elles cilvēkus pēc savām sejām. Paradīzes iemītniekiem "Sveiciens jums!" viņi sauc. Viņi vēl nav iekļuvuši debesīs, bet viņi to cer.

47. Kad viņu acis būs vērstas uz elles cilvēkiem, viņi sacīs: "Mūsu Kungs! Nesaista mūs ar nežēlīgiem cilvēkiem."

48. Arī Arafas ļaudis uzsauc dažus vīriešus, kurus viņi pazīst pēc sejas, un saka: "Ne tavs pūlis, ne tava augstprātība tev neko labu nedeva!"

49 "Vai tie ir tie, par kuriem tu zvērēji, ka "Allāhs par viņiem neapžēlos"?" (Tad pievēršoties paradīzes ļaudīm) "Nāciet, ieejiet Paradīzē. Jums nav baiļu. Jūs nebūsiet sarūgtināts," viņi saka.

50. Elles ļaudis arī aicinās paradīzes ļaudis: "Lūdzu, ielejiet mums nedaudz ūdens vai uztura, ko Allahs jums ir devis." Viņi saka: "Patiesi, Allahs tos ir aizliedzis neticīgajiem."

Suras Arafas deklamēšana — Surah Araf tulkojums, nozīme turku valodā, rakstība arābu valodā, tikumība un interpretācija
51. Viņi savu reliģiju bija uztvēruši kā spēli un izklaidi, un pasaulīgā dzīve viņus bija pievīlusi. Tāpat kā viņi aizmirsa, ka sasniegs šo dienu, un turpināja noliegt Mūsu zīmes, mēs šodien tās aizmirsīsim.

52. Mēs noteikti esam viņiem atnesuši grāmatu, kuru Mēs esam apzināti izskaidrojuši, kā ceļvedi un žēlastību cilvēkiem, kas tic.

53. Viņi tikai gaida Korāna rezultātu (interpretāciju) (sakot: "Paskatīsimies!"). Dienā, kad nāks viņa paziņotais rezultāts, tie, kas to iepriekš bija aizmirsuši, sacīs: “Patiesi, mūsu Kunga pravieši atnesa patiesību. Vai tagad ir kādi aizbildņi par mums, ka, ja viņi aizlūdz par mums vai ja mēs tiekam atgriezti (pasaulē), mēs darām citādi, nekā mēs darījām?” Tiešām, viņi ir nodarījuši sev pāri. Un (elki), ko viņi safabricēja (kā dievi), tos pameta un pazuda.

54. Protams, tavs Kungs ir Tas, kurš radīja debesis un zemi sešās dienās (sešās fāzēs) un tika uzcelts uz Troņa, naktī, kurš pievienoja sevi dienai, kas viņam bezgalīgi seko, un radīja sauli, mēnesi un visas zvaigznes saskaņā ar viņa pavēli. ir Dievs. Uzmanieties, gan radīšana, gan komandēšana pieder tikai Viņam. Slava Allāham, pasauļu Kungam.

55. Lūdziet savu Kungu pazemīgi un nopietni. Jo Viņam nepatīk pārkāpēji.

56. Nedariet nedarbus zemē pēc tam, kad tā ir sakārtota. Lūdziet Allāhu ar bailēm (viņa sodu) un cerību (par Viņa žēlastību). Protams, Allāha žēlastība ir ļoti tuva tiem, kas dara labu.

57. Viņš ir Tas, kurš sūta vējus kā priecīgu vēsti Savas žēlastības priekšā. Beidzot, kad vēji nes smagus mākoņus, Mēs tos sūtām uz mirušo zemi (augšām) un sūtām tur lejā ūdeni. Tad ar to izvedam ārā visādus augļus. Tā mēs izvedīsim mirušos. Varbūt jūs domājat ar mācību.

58. Ar sava Kunga atļauju labas un labvēlīgas zemes augs aug bagātīgi un auglīgs. Un no tā, kas (augsne) ir slikta un nepiemērota, radīsies tikai nederīgs augs. Šādi Mēs dažādos veidos izskaidrojam pantus cilvēkiem, kuri būs pateicīgi.

59. Mēs nosūtījām Nou kā pravieti pie viņa ļaudīm, un viņš teica: "Ak, mana tauta! kalpot Dievam. Tev nav cita dieva kā tikai Viņš. Protams, es baidos no soda, kas jums būs lieliska diena."

60. Viņa tautas ievērojamākie teica: "Mēs skaidri redzam, ka jūs maldāties."

61. (Noass) sacīja viņiem: "Ak, mana tauta! Man nav nekādu kļūmju. Drīzāk es esmu pasauļu Kunga sūtīts pravietis."

62 “Es jums nododu sava Kunga atklāsmes un sniedzu jums padomu. Es zinu lietas, ko jūs nezināt pēc atklāsmes no Allāha."

63. Vai jūs esat pārsteigts, ka jums ir nācis atgādinājums (atklāsme un brīdinājums) no jūsu Kunga caur kādu cilvēku no jūsu vidus, lai viņš jūs brīdinātu un lai jūs varētu izvairīties no Allāha un iegūt žēlastību?

64. Tad viņa tauta viņu noliedza. Mēs izglābām viņu un tos, kas bija kopā ar viņu kuģī. Un Mēs noslīcinājām tos, kas noliedza Mūsu zīmes. Jo viņi bija akli cilvēki.

65. Un Adas iedzīvotājiem Mēs nosūtījām viņu brāli Hudu kā pravieti. Viņš tiem sacīja: "Ak, mana tauta! kalpot Dievam. Tev nav cita dieva kā tikai Viņš. Vai jums nebūs prātā nepaklausīt Allāham?"

66. Tie, kas neticēja viņa tautas ievērojamo cilvēku vidū, sacīja: "Patiesi, mēs redzam, ka jums trūkst izpratnes. Mēs uzskatām, ka jums ir jābūt vienam no meliem."

67. Huds teica: "Ak, mana tauta! Man nav psihisku trūkumu. Drīzāk es esmu pravietis, ko sūtījis pasaules Kungs."

68 "Es jums nododu to, ko mans Kungs ir atklājis. Es esmu jums uzticams padomdevējs."

69 "Vai jūs esat pārsteigts, ka atgādinājums (atklāsme un brīdinājums) no jūsu Kunga ar kāda vīra starpniecību jums ir nācis, lai jūs brīdinātu? Atcerieties, ka Allahs jūs nomainīja pēc Noas ļaudīm un padarīja jūs stiprāku pēc dabas. Atcerieties Allāha svētības, lai jūs gūtu panākumus."

70. Viņi teica: "Vai jūs esat atnācis pie mums, lai mēs varētu pielūgt Allāhu vieni un atstāt to, ko mūsu senči pielūdza? Atnesiet mums tās mokas, ar kurām jūs mums draudējāt, ja esat patiesi."

71. Huds teica: "Tagad pār tevi ir nācis sods un dusmas no tava Kunga. Vai jūs strīdaties ar mani par dažiem vārdiem (viltus dieviem), kuriem Allāhs nav sūtījis nekādus pierādījumus, bet kurus jūs un jūsu tēvi esat izdomājuši? Tāpēc gaidiet (tas notiks ar jums)! Es esmu viens no tiem, kas gaida kopā ar jums!

72. Pēc tam mēs viņu un tos, kas bija ar viņu, izglābām ar mūsu žēlastību. Mēs nogriezām saknes tiem, kas noliedza Mūsu zīmes un neticēja.

73. Pie Tamudas ļaudīm Mēs nosūtījām viņu brāli Salihu kā pravieti. Viņš teica: "Ak, mana tauta! kalpot Dievam. Tev nav cita dieva kā tikai Viņš. Patiešām, jums ir nācis skaidrs pierādījums no jūsu Kunga (lai parādītu, ka esmu pravietis). Šeit ir šis Allāha kamielis kā brīnums jums... Lai viņš ēd un dzer Allāha īpašumā. Nedari viņam nekādu ļaunumu. Pretējā gadījumā jūs pārņems sāpīgas mokas."

74 “Atceries, ka pēc Adas ļaudīm Allāhs tevi iecēla viņu vietā un nosēdināja uz zemes. Jūs ceļat savrupmājas zemes līdzenumos, grebjat kalnus un ceļat mājas. Tagad atcerieties Allāha svētības un neradiet apjukumu zemē, izdarot nedarbus."

75. Viņa tautas augstprātīgie cilvēki jautāja neticīgajiem: "Vai jūs (tiešām) zināt, ka Salihs ir sava Kunga sūtīts pravietis?" viņi teica. Viņi sacīja: "Tiešām, mēs esam ticīgi tam, kas tika sūtīts kopā ar viņu."

76. Augstprātīgie saka: "Protams, mēs esam tie, kas noliedz to, kam jūs ticat." viņi teica.

77. Beidzot viņi nokāva kamieli, nepaklausīja sava Kunga pavēlei un sacīja: "Ak, Salih! Ja tu esi viens no praviešiem (kā tu saki), tad sagādā mokas, ar kurām tu mums draudi."

78. Tad stiprā trīce viņus sagrāba, un viņi nekustīgi krita savās mājās uz sejas.

79. Tagad Salihs novērsās no viņiem un sacīja: "Es noteikti esmu jums darījis zināmu to, ko mans Kungs ir atklājis, un esmu jums devis padomu. Bet jums nepatīk tie, kas dod padomus."

80. Mēs sūtījām Latu kā pravieti. Kad viņš teica saviem ļaudīm: "Vai jūs darāt to neglīto lietu, ko neviens pasaulē nav darījis pirms jums?"

81." Patiešām, jūs atstājat sievietes un tuvojaties vīriešiem ar iekāri. Nē, jūs esat cilvēki, kas pārkāpj."

82. cilts atbilde bija tikai: “Dzen viņus prom no savas valsts! Domājams, ka tie ir cilvēki, kas sevi uztur pārāk tīrus..."

83. Tātad Mēs izglābām viņu un viņa ģimenes locekļus, izņemot viņa sievu. Viņa sieva bija starp tiem, kas cieta mokās.

84. Mēs lējām pār viņiem moku lietu." Paskatieties, kā beidzās noziedznieki.

85. Un pie Midiānas iedzīvotājiem Mēs nosūtījām viņu brāli Šuabu kā pravieti. Viņš teica: "Ak, mana tauta! kalpot Dievam. Tev nav cita dieva kā tikai Viņš. Skaidrs pierādījums jums ir nācis no jūsu Kunga. Tagad precīzi izmēriet un nosveriet. Neatņemt cilvēkiem viņu īpašumus. Neizraisiet zemē korupciju pēc tam, kad tā ir sakārtota. Tie ir noderīgi jums, ja esat ticīgi."

86 “Un nesēdieties uz visiem ceļiem, draudot novērst tos, kas Viņam tic, no Allāha ceļa un likt Allāha ceļam izskatīties greizam un pretrunīgam. Atcerieties, ka jūs bijāt maz (un vāji), un viņš jūs vairoja. Lūk, kā beidzās korumpantiem!?"

87.. “Ja daži no jums tic patiesībai, kas ir sūtīta kopā ar mani, bet daži ne, tad esiet pacietīgi, līdz Allāhs izšķirs mūsu starpā. Viņš ir labākais no tiesnešiem."

88. Šuaiba tautas ievērojamākie augstprātīgi teica: "Ak, Šuayb! Jūs noteikti atgriezīsities pie mūsu reliģijas, vai arī mēs jūs un tos, kas tic kopā ar jums, izdzīsim no mūsu zemes." Šuaybs sacīja: "Pat ja mēs to negribam?"

89 "Ja mēs vērsīsimies pie viņa pēc tam, kad Allāhs mūs ir izglābis no jūsu reliģijas, mēs noteikti izdomāsim melus pret Allāhu. Mums nav jāatgriežas pie jūsu reliģijas, ja vien mūsu Kungs to nevēlas. Mūsu Kungs ar savām zināšanām ir aptvēris visu. Mēs paļaujamies vienīgi uz Dievu. Ak, mūsu Kungs! Spriediet ar patiesību starp mums un mūsu cilvēkiem. Jo jūs esat labākie no valdniekiem."

90. Ievērojamie Šuaiba ļaudis, kas neticēja, teica: "(Ak, cilvēki!) Ja jūs sekojat Šuaibam, tad jūs noteikti būsiet zaudētāji."

91. Tad viņus pārņēma briesmīga trīce, un viņi nekustīgi krita uz sejas savās mājās.

92. Tie, kas noliedza Šuabu, bija tā, it kā viņi nekad nebūtu tur dzīvojuši. Tie, kas noliedza Šuabu, bija īstie zaudētāji.

93. (Shuayb) novērsās no viņiem un sacīja: "Ak, mana tauta! Es noteikti esmu jums nodevis sava Kunga atklāsmes. Es arī tev ieteicu. Tagad kā es varu skumt par neticīgu tautu?

94. Mēs nesūtījām pravieti ne uz vienu valsti, lai mēs tās ļaudīm neradītu nabadzību un ciešanas, lai viņi ubagotu un ubagotu.

95. Tad Mēs atnesām labestību (pārpilnību un plašumu) ļaunuma (nelaimju un šaurības) vietā. Beidzot viņi vairojās un teica (nepateicība): "Mūsu senči arī bija bēdās un bija pārpilnībā." Mēs viņus pēkšņi noķērām, kamēr viņi par to nezināja.

96. Ja šo valstu iedzīvotāji būtu ticējuši un baidījušies no Allāha, mēs noteikti viņiem būtu pavēruši daudz svētību no debesīm un zemes. Bet viņi noliedza, tāpēc Mēs viņus pieķērām par viņu grēkiem.

97. Vai zemju ļaudis jutās droši, ka mūsu sods viņiem nāks, kamēr viņi naktī guļ?

98. Vai arī šo valstu tautas parūpējās, lai Mūsu sods viņiem nāktu, kamēr viņi no rīta smejas un spēlējās?

99. Vai arī viņi ir pasargāti no Allāha lamatām? Neviens nevar būt pasargāts no Allāha slazda, izņemot cilvēkus, kuri cieš zaudējumus.

100. Vai tiem, kas mantojuši zemi pēc tās iepriekšējiem īpašniekiem, nav kļuvis skaidrs, ka, ja Mēs būtu gribējuši, mēs būtu viņus sodījuši par viņu grēkiem (kā bijušos). Mēs aizzīmogojam viņu sirdis, bet viņi nedzird patiesību.

Suras Arafas deklamēšana — Surah Araf tulkojums, nozīme turku valodā, rakstība arābu valodā, tikumība un interpretācija
101. Šeit ir dzimtenes! Mēs jums pastāstīsim dažus no viņu jaunumiem. Patiešām, viņu pravietis viņiem sniedza skaidrus pierādījumus. Bet viņi neticēja tam, ko iepriekš bija nolieguši. Šādi Allāhs aizzīmogo neticīgo sirdis.

102. Mēs neatradām, ka vairums no viņiem tur savu vārdu. Bet tiešām, mēs atradām daudzus no tiem maldīgus.

103. Tad pēc viņiem Mēs sūtījām Mozu ar savām skaidrajām zīmēm kā pravieti pie faraona un viņa priekšniekiem, bet viņi tos noliedza (brīnumus). Paskaties, kā beidzās spoileri.

104. Mozus teica: "Ak, faraons! Patiešām, es esmu pravietis, ko sūtījis pasaules Kungs."

105. Man ir labi Allāha priekšā runāt tikai patiesību. Es esmu jums atnesis skaidru pierādījumu (brīnumu) no jūsu Kunga. Tagad sūtiet izraēliešus ar mani.

106. Faraons teica: "Ja tu esi atnesis skaidru pierādījumu, parādi to mums, ja tu esi patiess."

107. Tad Mozus nometa nūju zemē. Un ko viņiem vajadzētu redzēt, acīmredzamu pūķi.

108. Viņš izņēma savu roku (no tās klēpī). Un ko lai viņi redzētu, skatītājiem tas ir kļuvis balts.

109. Faraona tautas ievērojamākie teica: "Protams, šis cilvēks ir burvju meistars."

110 "Viņš vēlas tevi padzīt no tavas vietas." Faraons jautāja vecākajiem: "Tad kā jūs domājat?" teica.

111. Viņi teica: "Lidziet Mozum un viņa brāli pagaidīt (īsu brīdi) un sūtiet savācējus uz pilsētām."

112 "Lai visi meistari burvji (savāc) tos pie jums atnes."

113. Burvji ieradās pie faraona. "Ja mēs esam uzvarētāji, mums ir jābūt atlīdzībai, vai ne?" viņi teica.

114. Faraons teica: "Jā. Turklāt jūs (un jūs nepaliksit par algu) noteikti būsiet viens no maniem tuvākajiem radiniekiem," viņš teica.

115. (Burvji), "Ak, Mozus!" Viņi teica: "Vai nu jūs iemetīsit pirmais, vai arī mēs būsim tie, kas iemetīs pirmie."

116. (Mozus) teica: "Tu met." Tātad, kad viņi izmeta (to, kas viņiem bija), viņi apbūra ļaužu acis un iedvesa viņos bailes. Viņi paveica lielisku maģiju.

117. Un Mēs atklājām Mozum: "Izmetiet savu nūju". Un visu, ko viņi redz, viņš noķer un norij to, ko viņi izdomā.

118. Tā patiesība piepildījās, un viss, ko viņi bija darījuši, bija veltīgi.

119. Tagad tur viņi tika uzvarēti un pazemoti.

120. Burvji pakrita noliecušies.

121 Viņi teica: "Mēs ticam pasaules Kungam."

122 "Mozus un Ārona Kungam."

123. Faraons teica: "Tu viņam ticēji, pirms es tev ļāvu!" teica. "Protams, šīs ir lamatas, kuras jūs iekārtojāt pilsētā, lai izdzītu tās cilvēkus no turienes. Tu redzēsi!"

124 "Es noteikti nogriezīšu jums rokas un kājas pretējās pusēs, un tad es jūs visus pakāršu (kā piemēru)."

125. Viņi teica: "Mēs noteikti atgriezīsimies pie sava Kunga."

126 "Jūs turat pret mums ļaunu prātu tikai tāpēc, ka mēs ticējām, kad mūsu Kunga zīmes nāca pie mums. Ak, mūsu Kungs! Lieciet mums pacietību un atņemiet mūsu kā musulmaņu dzīvības."

127. Faraona tautas ievērojamākie teica: "Jūs (un jūs sodīsit burvjus) esat padarījuši Mozu un viņa tautu samaitātu šajā zemē. Vai tu atstās viņus iznākt un atstāt tevi un tavus dievus?” Faraons sacīja: “Mēs nogalināsim viņu dēlus un izglābsim viņu sievietes. mēs aizbrauksim. Mums ir nepārspējama vara pār viņiem."

128. Mozus teica savai tautai: "Meklējiet palīdzību pie Allāha un esiet pacietīgi. Zeme neapšaubāmi pieder Allāham. Viņš manto to, ko no Saviem kalpiem vēlas. Rezultāts ir tiem, kas bīstas Allāha."

129. Viņi teica: "Mēs tikām spīdzināti, pirms tu nāci pie mums, un pēc tam, kad tu atnāci." Mozus teica: "Tā ir cerība Tavs Kungs iznīcinās tavu ienaidnieku un padarīs tevi par suverēnu šajā zemē (Ēģiptē), un redzēs, kā tu uzvedies. teica.

130. Mēs sodījām faraona ģimeni ar bada gadiem un ražas trūkumu, lai viņi ņemtu vērā.

131. Bet, kad viņiem nāk labs, viņi saka: "Tas ir mūsu (mēs strādājām un uzvarējām)". Ja ar viņiem notiktu kaut kas slikts, viņi to attiecinātu uz Mozus un viņu nelaimi. Ziniet labi, ka viņu neveiksmes iemesls ir tikai Allāhs (rakstīts). Bet daudzi nezina.

132. Viņi teica: "Lai ko tu nestu, lai mūs apburtu, mēs tev neticēsim."

133. Tāpēc Mēs sūtījām pār viņiem plūdus, siseņus, kodes, vardes un asinis, katrs kā brīnums. (Viņi ne no viena nemācījās.) Viņi bija augstprātīgi un kļuva par vainīgu tautu.

134. Kad mokas krita pār viņiem, viņi sacīja: "Ak, Mozus! Lūdziet par mums saskaņā ar sava Kunga solījumu. Ja jūs noņemsit mums sodu, mēs jums noteikti ticēsim un mēs noteikti sūtīsim jums Izraēla bērnus."

135. Bet, kad Mēs noņemam no viņiem sodu, līdz viņi sasniedz termiņu, viņi nekavējoties pārkāpj savu zvērestu.

136. Tāpēc Mēs viņiem atriebāmies. Mēs viņus noslīcām jūrā, jo viņi noliedza Mūsu zīmes un ignorēja tās.

137. Mēs padarījām Izraēla tautu (izraēliešus), kas tika nicināti un apspiesti, par mantiniekiem zemes austrumu un rietumu daļās, kur mēs devām pārpilnību un auglību. Jūsu Kunga skaistais solījums Israēla bērniem tika izpildīts apmaiņā pret viņu pacietību. Mēs iznīcinājām to, ko darīja faraons un viņa ļaudis un ko viņi (rūpīgi uzcēla).

138. Mēs izraēliešiem devāmies pāri jūrai. Tad viņi saskārās ar cilvēkiem, kuri pielūdza paši savus elkus. Izraēlieši sacīja: "Ak, Mozus! Viņi teica: "Padariet mūs par dievu, tāpat kā viņiem ir savi dievi (elki)". Mozus teica: "Patiesi, jūs esat nezinoša tauta."

139. Protams, tas, kas viņiem pieder (kā reliģija), ir lemts bojāejai. Viss, ko jūs darāt, ir meli."

140 "Vai man vajadzētu meklēt citu dievu, nevis Allāhu, ja esmu jums devis pārākumu pār pasaulēm?"

141. Kad Mēs tevi izglābām no faraona ģimenes. Viņi jums sagādāja vissliktākās spīdzināšanas. Viņi nogalināja jūsu dēlus un saudzēja jūsu sievietes. Šajā gadījumā jums bija liels pārbaudījums no jūsu Kunga.

142. Mēs Mozum noteicām trīsdesmit nakšu laika periodu un pievienojām tam desmit (naktis). Tādējādi viņa Kunga noteiktais laiks tika pabeigts četrdesmit naktīs. Mozus sacīja savam brālim Harunam: “Ieņem manu vietu starp maniem ļaudīm un esi konstruktīvs. Neejiet korumpantu ceļu."

143. Kad Mozus ieradās mūsu noteiktajā vietā (Tūrē), un viņa Kungs uzrunāja viņu, viņš teica: "Mans Kungs! Parādi man (sevi), un es paskatīšos uz tevi." Allāhs teica: "Jūs mani (pasaulē) nemaz nevarat redzēt. Bet paskatieties uz (to) kalnu, ja tas paliek savā vietā, jūs varat redzēt arī mani." Kad viņa Kungs parādījās kalnā, viņš to iznīcināja. Arī Mozus krita bez samaņas. Kad viņš atjēdzās, viņš teica: "Es tevi pasargāšu no trūkumiem, mans Dievs! Es tev nožēloju grēkus. Es esmu pirmais no ticīgajiem," viņš teica.

144. (Allāhs) "Ak, Mozus! Ar savām atklāsmēm un runu es esmu izvēlējies tevi pār cilvēkiem. Tāpēc ņemiet to, ko esmu jums devis, un esiet starp pateicīgajiem."

145. Mēs Mozum uzrakstījām brīdinājumu un visu skaidrojumu uz Toras plāksnēm un teicām viņam: “Tagad turiet tās stingri un pavēliet arī savai tautai. Ļaujiet viņiem ņemt (vingrināties) tos ar labāko. Drīz es jums parādīšu ļauno zemi."

146. Tos, kas uz zemes ir netaisnīgi augstprātīgi, Es atņemšu no Savām zīmēm. Pat ja viņi redz katru pantu, viņi tam netic. Ja viņi redz pareizo ceļu, viņi to neies. Bet, ja viņi redz maldināšanas ceļu, viņi (nekavējoties) uztver to kā ceļu. Tas ir tāpēc, ka viņi noliedza Mūsu Ajatu un vienmēr izturējās pret viņiem nevērīgi.

147. Velti ir bijuši to darbi, kas noliedz Mūsu pantus un tikšanās ar nāves pasauli. Viņi tiek sodīti tikai par to, ko viņi ir darījuši.

148. Mozus ļaudis pēc viņa (dodoties uz Tūru) no savām rotām paņēma teļa statuju ar plēšu (dievu). Vai viņi neredzēja, ka viņš ar viņiem nerunāja un nerādīja viņiem ceļu? (Kā tādu) viņi paņēma viņu (dievu) un kļuva par pārkāpējiem.

149. Kad izraēlieši nožēloja (to, ko viņi bija izdarījuši) un redzēja, ka ir nomaldījušies no patiesības, viņi teica: "Ja mūsu Kungs par mums neapžēlosies un mums nepiedos, mēs noteikti būsim starp zaudētājiem."

150. Kad Mozus dusmīgs un skumjš atgriezās pie savas tautas, viņš sacīja: "Kādus ļaunus darbus jūs esat darījuši pēc manis? Vai jūs negaidījāt sava Kunga pavēli un nesteidzāties?" Viņš svieda šķīvjus (no dusmām) un satvēra brāļa matus, sākot vilkt viņu uz sevi. (Viņa brālis) "Ak, manas mātes dēls," viņš teica, "Mani cilvēki uzskatīja mani par vāju. Viņi mani gandrīz nogalināja. Nedari ienaidniekus laimīgus, šādi izturoties pret mani. Nepielīdziniet mani šai ļaundaru grupai."

151. (Mozus) teica: "Ak, mans Kungs! Piedod man un manam brālim. Ieved mūs savā žēlastībā. Jūs esat visžēlīgākais no žēlsirdīgajiem."

152. Tie, kas ņem teļu par savu dievu, noteikti saņems dusmas no sava Kunga (Turpmāk) un pazemojumu šīs pasaules dzīvē. Tā mēs sodām apmelotājus.

153. Kas attiecas uz tiem, kas izdara ļaunus darbus un pēc tam nožēlo grēkus un paliek nelokāmi savā ticībā, tad nav šaubu, ka jūsu Kungs pēc tam ir vispiedodošākais, visžēlīgākais (nožēla).

154. Kad Mozus dusmas rimās, viņš paņēma (izmestās) tabletes. Viņu rakstos bija norādījumi un žēlastība tiem, kas bīstas savu Kungu.

155. Mozus izvēlējās septiņdesmit vīrus no savas tautas, lai dotos uz vietu, ko mēs bijām noteikuši. Kad smadzeņu satricinājums viņus noķēra (viņi noģība). Mozus sacīja: "Ak, Kungs! Ja tu būtu vēlējies, tu būtu iznīcinājis viņus un mani pirms tam. Tagad jūs iznīcināsit mūs dažu nejēgu grēku dēļ mūsu vidū? Šis ir tikai jūsu pārbaudījums. Ar to jūs maldinat to, ko vēlaties, un vedat to, ko vēlaties, pie patiesības. Jūs esat mūsu vecāks. Tagad piedod mums un apžēlojies par mums. Jūs esat labākais no tiem, kas piedod."

156 “Raksti mums labu darbu šajā pasaulē un turpmākajā pasaulē. Jo mēs esam pagriezušies uz pareizo ceļu, kas ved pie jums." Allāhs teica: "Man ir mokas, es varu tās sagādāt ikvienam, ko vēlos. Mana žēlastība ir visaptveroša. Es to pierakstīšu tiem, kas sargās no manis, dod zakatu un tic mūsu atklāsmēm."

157. Tie ir tie, kas seko Sūtnim, tam analfabētajam pravietim, kuru viņi atrod rakstītu Torā un Evaņģēlijā kopā ar viņiem. Viņš pavēl viņiem darīt labu un aizliedz tiem ļaunu. Viņš padara labas un tīras lietas par halal un sliktas un netīras lietas viņiem ir nelikumīgas. Tas paceļ smagas kravas un ķēdes uz tām. Tie, kas viņam tic, ciena viņu, palīdz viņam un seko gaismai (Korānam), kas viņam ir sūtīta, tie ir tie, kas gūs panākumus.

158. (Ak, Muhamed!) Sakiet: "Ak, cilvēki! Protams, es esmu Allāha Vēstnesis, sūtīts pie jums visiem, kam pieder debesu un zemes valdīšana. Nav cita dieva, izņemot viņu. Viņš augšāmceļas un nogalina. Tātad, ticiet Allāham un Viņa sūtnim, analfabētajam pravietim, kurš tic Allāham un Viņa vārdiem, un sekojiet viņam, lai jūs atrastu pareizo ceļu."

159. Bija arī Mozus cilvēku grupa, kas vadīja (cilvēkus) uz pareizo ceļu un rīkojās taisnīgi ar viņu.

160. Mēs tos sadalījām grupās pa divpadsmit ciltīm. Kad viņa ļaudis (Tihas laukā slāpju garlaicīgi) prasīja Mozum ūdeni, Mēs viņam atklājām: "Sitiet savu nūju pret akmeni." No akmens (kad tas atsitās) izplūda divpadsmit avoti. Visi zināja, kur dzert (savu) ūdeni. Un mēs tiem radījām mākoņu ēnojumu un sūtījām tiem mannu un paipalas. (Mēs teicām). Viņi nav nodarījuši pāri mums, bet paši sev.

161. Toreiz viņiem teica: "Apmetieties uz dzīvi šajā zemē. Ēdiet tur, kā vēlaties, un sakiet "Hitta" (Kungs, piedod mums). Pazemīgi ieejiet pa pilsētas vārtiem, lai mēs piedotu jūsu kļūdas. Mēs dosim vēl vairāk tiem, kas dara labu."

162. Tie, kas nodarīja pāri viņu vidū, nekavējoties mainīja vārdu no tiem, kas viņiem tika teikts. Tāpēc Mēs nosūtījām viņiem sodu no debesīm par viņu nepareizo rīcību.

163. Ak, Muhamed! Pajautājiet viņiem par pilsētnieku stāvokli pie jūras. Lūk, viņi pārsniedza sestdienas ierobežojumus (aizliegumu). Jo sestdien, kad viņi bija atvaļinājumā, zivis nāca pie viņiem, un dienās, kad viņi nebija atvaļinājumā (cits), viņi nenāca. Tādā veidā Mēs tos pārbaudījām, jo ​​viņi nomaldījās no ceļa.

164. Kad viņu grupa teica: "Kāpēc jūs (velti) dodat padomu cilvēkiem, kurus Allāhs iznīcinās vai uzliks bargu sodu? Ko jūs dodat?" Viņi teica: "Mēs (mēs dodam padomu), lai attaisnotu jūsu Kungu, un varbūt viņi baidīsies no Allāha." viņi teica.

165. Kad viņi aizmirsa, par ko viņiem atgādināja, Mēs izglābām tos, kas mēģināja viņus atturēt no ļauna. Mēs sagrābjām ļaundarus ar bargu sodu, jo viņi apmaldījās.

166. Kad viņi atteicās atteikties no tā, ko viņiem bija aizliegts darīt, mēs viņiem teicām: "Kļūstiet par ļauniem pērtiķiem."

167. Kad tavs Kungs paziņoja, ka Viņš sūtīs tos, kas liks viņiem nobaudīt ļaunāko sodu līdz Augšāmcelšanās dienai. Protams, jūsu Kungs ir ātrs sodā. Protams, Viņš ir Piedodošākais, Visžēlsirdīgākais.

168. Mēs tos sadalījām uz zemes fragmentos. Viņu vidū ir labi cilvēki. Bija daži, kas tādi nebija. Mēs pārbaudījām tos ar labo un ļauno, ja tie atgriezīsies.

169. Tad pēc viņiem nāca (ļaunā) paaudze, kas mantoja Grāmatu (Toru). Viņi paņemtu šīs pagaidu pasaules nevērtīgo īpašumu un teiktu: "Mums tiks piedots (vienalga)". Ja viņiem nonāks līdzīga prece, viņi to arī nopirks. Vai Grāmatā viņiem nebija solīts, ka viņi neteiks neko citu kā patiesību par Allāhu? Vai viņi nebija lasījuši tā saturu? Tomēr turpmākā mājvieta ir labāka tiem, kas baidās no Allāha. Vai jūs nekad nedomājat?

170. Kas attiecas uz tiem, kas stingri turas pie Grāmatas un izpilda lūgšanu, mēs netērējam taisno atalgojumu.

171. Kad Mēs pacēlām kalnu virs viņiem tā, it kā tas būtu nojume, un viņi domāja, ka tas uzkritīs viņiem. Mēs teicām (viņiem:) "Turieties pie mūsu iedotās Grāmatas un atcerieties, kas tajā ir, lai jūs varētu atcerēties Allāhu."

172. Kad tavs Kungs paņēma Ādama dēlu pēcnācējus (mūžībā) un padarīja tos par lieciniekiem pret sevi, sacīdams: "Vai es neesmu tavs Kungs?" viņš teica. Viņi teica: "Jā, mēs esam liecinieki (ka Tu esi mūsu Kungs)". Mēs to darām, lai jūs Tiesas dienā neteiktu: "Mēs par to nezinājām."

173 Vai arī: “Pirms mums mūsu tēvi nodibināja partnerus ar Allāhu. Mēs esam paaudze, kas nāca pēc viņiem. Tagad jūs grasāties mūs iznīcināt ļaundaru dēļ?"

174. Šādi Mēs skaidrojam pantus atsevišķi, lai tie varētu atgriezties pie patiesības.

175. Pastāstiet viņiem stāstu par to, kurš no viņiem aizgāja, lai gan Mēs viņam devām Savas zīmes, un sātans viņam sekoja, tāpēc viņš bija viens no ļaundariem.

176. Ja mēs būtu gribējuši, mēs noteikti būtu viņu paaugstinājuši ar šiem pantiem. Bet viņš bija iestrēdzis pasaulē un sekoja savām kaprīzēm un iegribām. Viņa stāvoklis ir kā sunim: ja uzkāpj uz tā, tas nolaiž mēli un elpo; Pat ja jūs to atstāsiet mierā, tas nokars jūsu mēli un izbalēs. Tas ir to cilvēku stāvoklis, kuri noliedz Mūsu atklāsmes. Tagad pastāstiet viņiem par šiem notikumiem, lai viņi varētu par to padomāt.

177. Cik slikts ir tās tautas stāvoklis, kas noliedz Mūsu zīmes un apvaino tikai sevi!

178. Kuru Allāhs vada, tas ir tas, kurš atrod pareizo ceļu. Un kas maldina, tie ir zaudētāji.

179. Mēs noteikti esam radījuši ellei daudzus džinnus un cilvēkus, kuriem ir sirdis, bet kas ar tām nesaprot, kuriem ir acis, bet viņi ar tām neredz, un kuriem ir ausis, bet viņi ar tām nedzird. Tie ir kā dzīvnieki, pat zemāki. Tie ir neuzmanīgie.

180. Skaistākie vārdi pieder Allāham. Lūdziet Viņu Viņa skaistajos vārdos un atstājiet tos, kas sagroza patiesību par Viņa vārdiem. Viņi tiks sodīti par izdarīto.

181. Starp tiem, kurus esam radījuši, ir kopiena, kas turas pie patiesības, rāda pareizo ceļu un apzinās patiesību un taisnību.

182. Kas attiecas uz tiem, kas noliedz Mūsu pantus, mēs pakāpeniski novedam viņus uz postu no vietas, kuru viņi nezina.

183. Es dodu viņiem atelpu. Neapšaubāmi, mans lamatas ir milzīgs.

184. Vai viņi nav domājuši, ka viņu (Pravieša) draugos (kuri ir labi pazīstami un dzīvoja savā starpā) nav ne miņas no neprāta. Viņš ir tikai skaidrs brīdinātājs.

185. Vai viņi nav skatījušies uz neierobežoto suverenitāti un kārtību debesīs un uz zemes, uz visu, ko Allāhs ir radījis, un uz to, ka viņu laiks varētu būt tuvu? Tātad, kādam vārdam viņi ticēs tālāk?

186. Kuru Allāhs maldina, nav neviena, kas viņu vadītu. Dievs viņus atstāj viņu dusmās, un viņi klibo.

187. Viņi tev jautā, kad iestāsies pasaules gals. Sakiet: “Zināšanas par to ir tikai manam Kungam. Tikai Viņš (Allāhs) to atklās noteiktā laikā. Viņš smagi svēra debesis un zemi. Tas tev atnāks tikai pēkšņi.” Viņi tev jautā tā, it kā tu par to zinātu. Sakiet: "Viņa zināšanas ir tikai ar Allāhu. Bet lielākā daļa cilvēku nezina."

188. Sakiet: "Man nav spēka nodarīt sev kaitējumu vai labumu, ja vien Allāhs to nevēlas. Ja es zinātu neredzamo, es vēlētos iegūt vairāk labuma un ļaunums mani nebūtu aizskāris. Es esmu tikai brīdinātājs un labo ziņu vēstnesis cilvēkiem, kas tic."

189. Allāhs ir Tas, kurš jūs radīja no vienas dvēseles un radīja no tās savu dzīvesbiedru, lai viņš varētu ar viņu atrast mieru. Kad (vīrietis) apvienojas ar sievu, viņa sieva nes vieglu nastu (paliek stāvoklī) un nes (uz laiku). Kad viņas grūtniecība kļūst smaga, viņas abas lūdz savu Kungu: "Ja tu mums dosi labu un veselīgu bērnu, mēs noteikti būsim starp pateicīgajiem."

190. Bet, kad Allāhs viņiem dāvā labu un veselīgu bērnu, viņi piedēvē viņam partnerus attiecībā uz bērnu, kuru Allāhs viņiem ir devis. Allāhs ir augstāks par to, ko viņi saista.

191. Vai viņi piedēvē Allāham partneriem to, kas neko nevar radīt, bet tikai to, ko radīja paši?

192. Tomēr viņi (dievi, kurus viņi ir paņēmuši) nevar viņiem palīdzēt, tāpat viņi nevar palīdzēt paši sev.

193. Ja tu viņus aicināsi uz taisnā ceļa, viņi tev nesekos. Jums ir tas pats, vai jūs viņiem zvanāt vai klusējat (jūs nesaņemsit rezultātus).

194. Visi tie, kurus jūs pielūdzat bez Allāha, ir tādi (radīti) kalpi kā jūs. Ja esat patiess, nekavējoties piezvaniet viņiem, lai viņi jums atbild (uzklausiet jūsu lūgšanas).

195. Vai viņiem ir kājas, pa kurām staigāt? Vai arī viņiem ir rokas, ko turēt? Vai arī viņiem ir acis, lai redzētu, vai ausis, lai dzirdētu? Sakiet: "Nāc, piezvaniet saviem partneriem, tad uzlieciet man lamatas un neļaujiet man redzēt!"

196. Jo mans aizbildnis ir Allāhs, kurš sūtīja grāmatu (Korānu). Viņš ir visu taisno aizbildnis.

197. Un tie, kurus jūs piesaucat, izņemot Allāhu, nevar jums palīdzēt. Viņi arī nevar palīdzēt sev.

198. Ja tu viņus aicināsi uz taisnā ceļa, viņi nedzirdēs. Jūs redzat, ka viņi skatās uz jums, bet viņi neredz.

199. Dodieties pa piedošanas ceļu, pavēliet labu un novērsieties no nezinātājiem.

200. Ja velna kārdinājums jūs kārdina, nekavējoties meklējiet patvērumu pie Allāha. Protams, Viņš ir Dzirdošs, Zinošs.

201. Nav šaubu, ka tie, kas bīstas Allāha, kad viņus pieskaras velna čuksti, viņi rūpīgi padomā (nekavējoties atcerieties Allahu), tad uzreiz atver acis.

202. Kas attiecas uz tiem, kas ir velnu brāļi, velni viņus ievilina dusmās, un tad viņi nebeidz to darīt.

203. (Ak, Muhamed!) Kad tu viņiem neatnes pantiņu (ko viņi vēlas), viņi saka (izsmejot): "Ja tu to būtu kaut kur savācis." Sakiet: "Es sekoju tikai tam, ko man atklājis mans Kungs. Tie (Korāna panti) ir jūsu Kunga atziņas (gaismas, kas apgaismo sirds acis.) Tas ir vadības un žēlastības avots cilvēkiem, kas ticēs."

204. Kad tiek skaitīts Korāns, klausies to un klusē, lai tev izrādītu žēlastību.

205. Piemini savu Kungu rītos un vakaros ar balsi, kas nav skaļa, lūdzot un baidoties no iekšpuses, un neesi starp bezrūpīgajiem.

206. Protams, eņģeļi jūsu Kunga klātbūtnē nav pārāk lepni, lai Viņu pielūgtu. Viņi slavē Viņu un noliecas tikai Viņa priekšā.

SAISTĪTĀS ZIŅAS

Ko vajadzētu ēst bērnam ar alerģiju? Kādi ir alternatīvi ēdieni alerģiskiem zīdaiņiem?