Piektdienas, 2. septembra sprediķis: "Mamma un tētis: veids, kā nopelnīt debesis"
Literārs Mistrojums / / September 02, 2022
Reliģisko lietu prezidentūras sagatavotajā 2. septembra piektdienas sprediķī tiks apspriesta tēma "Māte un tēvs: Debesu iegūšanas ceļš". Lūk, lūgšana un padoms, kas lasāms piektdienas sprediķī 2. septembrī...
Šonedēļ piektdienas sprediķī, ko katrai nedēļai noteikusi Reliģisko lietu prezidentūra."Vecāki: veids, kā nopelnīt debesis" tēma tiks apspriesta. Tātad, kādas ir lūgšanas un padomi, kas jālasa piektdienas sprediķī 2. septembrī?
Piektdiena, 2. septembris
VECĀKI: IESPĒJA UZVARĒT DEBESTI
Mīļie musulmaņi!
Medinā ieradās jauns vīrietis. Bija skaidrs, ka viņš bija nogājis garu un grūtu ceļu. Viņš skrēja tieši pie Allāha Vēstneša (pbuh) un teica: "Es atnācu pie tevis, ak, Allāha Vēstnesis, atstājot savus vecākus raudot pēc manis!" teica. Pēc tam mūsu mīļotais pravietis (pbuh) teica: "Ejiet atpakaļ pie saviem vecākiem un lieciet viņiem smieties tā, it kā jūs abi raudāt!"1
Cienījamie ticīgie!
Mūsu vecāki ir tie cilvēki, kuri visvairāk ir pelnījuši, lai mēs viņiem darītu labu. Jo tie ir līdzekļi, ar kuriem mēs atnācām uz šo pasauli. Viņi mūs nesa līdz šīm dienām, dažreiz ar asarām un lūgšanām, dažreiz ar acu gaismu un sviedriem. Ar viņu interesi un atbalstu esam izdzīvojuši. Mīlestību, līdzjūtību un žēlsirdību viņos ieraudzījām pirmo reizi. Mēs no viņiem mācījāmies pacietības un pašaizliedzības virsotni. Neatkarīgi no vecuma mēs esam, mūsu lielākais pajumte un atbalsts mūsu dzīves ceļā vienmēr ir bijuši mūsu vecāki.
Mīļie musulmaņi!
Laipni izturēties pret saviem vecākiem ir mūsu augstākās reliģijas pavēle. Islāms iesaka ievērot vecāku tiesības un iepriecināt viņu sirdis. Viņš norāda, ka lojalitātes pienākums ir būt kopā ar viņiem, it īpaši, kad viņi kļūst veci, un apmierināt viņu vajadzības ar mīlestību un līdzjūtību. Tas aizliedz viņus atstāt novārtā un sāpināt. Patiešām, pantā, ko lasīju sava sprediķa sākumā, Visvarenais Allāhs saka: “Tavs Kungs ir pavēlējis tev kalpot tikai Viņam un labi izturēties pret saviem vecākiem. Ja tev blakus noveco viens vai abi, pat nekliedz uz viņiem! Nevajag viņus lamāt! Saki labus vārdus abiem. Rūpējieties par viņiem ar žēlsirdību un pazemību. 'Mans Dievs! Lūdziet, lai jūs tagad apžēlojies par viņiem, tāpat kā viņi mani mācīja ar līdzjūtību, kad es biju mazs.”2
Cienījamie ticīgie!
Allāha vēstnesis (pbuh) saka:
رِضَا الرََبَِ فِى رِضَا الْوَالِدِ وَسَخَطُّ الرََبَِ فِى سَخَطِ الْوَالِدِ
„Tā Kunga prieks ir atkarīgs no vecāku apmierinātības, un Tā Kunga dusmas ir atkarīgas no vecāku dusmām.”3 Tāpēc katrs no mums uzdosim sev šos jautājumus. Vai mēs uzskatām, ka laba darīšana saviem vecākiem ir prasība, lai kalpotu savam Kungam? Vai mēs pieliekam pūles, lai iegūtu viņu apstiprinājumu un liktu viņiem pasmaidīt? Vai mēs dodam viņiem vietu savās sirdīs un mājās? Vai mēs varam likt saviem vecākiem sajust siltumu un mieru, ko sniedz ģimene? Vai mēs cenšamies būt kopā ar viņiem, jautāt par viņu stāvokli un atmiņām, kad esam tālu prom, un apmierināt viņu vajadzības? Vai arī mēs slēpjamies aiz dažādiem attaisnojumiem un atņemam tiem savu uzmanību un mīlestību?
Mīļie musulmaņi!
Cienīsim vecāku tiesības. Pieliksim pūles, lai padarītu viņu sirdis un saņemtu viņu svētības. Uzskatīsim, ka mūsu vecāku piekrišana ir vislielākā laime pasaulē un kā mūsu glābšanas līdzeklis turpmākajā dzīvē. Nekad neatturēsim no vecākiem savu laipnību un labestību, savu mīļo valodu un smaidošo seju, cieņu un iecietību. Neatstāsim savus vecākus, kuri ir pārcēlušies uz Dar-ı Beku, bez lūgšanas un fatihas. Būsim vieni no taisnajiem bērniem, kuriem darbu grāmatas nav aizvērtas.
Es beidzu savu sprediķi ar šādu mūsu pravieša (pbuh) hadītu: “Vecāki ir vienas no augstākajām durvīm, kas ļaus cilvēkam iekļūt paradīzē. Pazaudēt vai izmantot iespēju iekļūt pa šīm durvīm ir atkarīgs no jums!”4
1 Abū Dawud, Džihāds, 31
2 Izraēla, 23.17., 24
3 Tirmidhi, Birr, 3.
4 Tirmidhi, Birr, 3.
ETIĶES
DALĪTIES
Kādas būs jauniešu tiesības pedagoģijā vai citās nozarēs, kur pirmo vietu Turcijā nevar iecelt KPSS?
hz. Omērs, hz. Kāpēc mēs nepieminam Hamzu un citus lielos mocekļus, bet tikai Hz. Huseins... beidz sāpināt kādu reliģiozu... Ar to, kas ir labs islāma cilvēkiem, pietiek jums un mums...
Tas ir nepieciešams, un es tos visus saprotu, bet mums nekad, nekad nevajadzētu diskriminēt un vienmēr būt vienotiem...