Viņa kļuva par vienīgo Elazigas līgavaini! Neskatoties uz tiem, kuri nevar...
Literārs Mistrojums / / February 02, 2022
Pinara Tiraša, kas dzīvo Elazigā, savu kopšanas diplomu saņēma 2017. gadā. Neraugoties uz tiem, kas saka: “Tu to nevari, tu esi sieviete”, Tiraša ir ambicioza un jau 5 gadus lepojas ar to, ka ir vienīgā Elazığ līgavainis.
KLIKŠĶINIET ŠEIT, lai skatītu ZIŅU VIDEO SKATĪTIESSkūšanās, pēc dokumenta saņemšanas, apkārtējie pilsoņi sacīja: "Tu nevari, tu sievieteViņš devās uz darbu, ignorējot viņu teikto. Tirašs, kurš ir profesionāls līgavainis jau 5 gadus, ieradās fermā pirmajās rīta stundās un pēc rūpēm par zirgiem parūpējās. "Es vairāk pieķēros zirgiem nekā saviem bērniem." teica.
"VIŅI TEICA, ka NEVAR, ES IZDEVUMU AMBĪCIJAS"
Paziņojot, ka viņš ir pieteicies kopīgam projektam, ko ierosināja Provinces Lauksaimniecības un mežsaimniecības direkcija un Turcijas Žokeju klubs, un ka viņu interesē šis projekts, jo tas bija pirmais Turcijā, līgavainis Pinar Skūšanās, norādīja:
“Nebiju domājusi tik tālu aiziet, bet gāju kopā ar draugiem un apmeklēju kursus, un man tas izdevās. Es saņēmu savu licenci un esmu licencēts līgavainis 5 gadus. Viņi man teica, ka jūs to nevarat izdarīt. Viņu retorika ir padarījusi mani ambiciozu, un es daru savu darbu, lai spītētu tiem, kuri saka, ka jūs to nevarat izdarīt. Kad es pirmo reizi devos uz hipodromu, daži līgavaiņi gāja mūsu nodarbībās, mēs tajā laikā bijām treniņprocesā. Es pagriezos pret viņiem un teicu, ka pienāks diena, es būšu jūsu sāncensis, viņi visi teica, ka mēs ticam, tāpēc es kļuvu par viņiem sāncensi..."
Pēc tam viņš turpināja šādi:
“Zirgi ir kā mani bērni. Tāpat kā jums mājās ir jārūpējas par bērniem, man par viņiem ir jārūpējas šeit, jo mēs viņiem esam vairāk vajadzīgi. Viņiem nav mutes un mēles. Kad es sāku biznesu 2017. gadā, mēs sākām ar dažiem draugiem. Daži pameta darba sarežģītības dēļ, daži nevarēja, un es nedomāju, vai kādu dienu pametīšu, bet es nekad neko tādu neesmu pieredzējis. Vienīgā atšķirība no maniem draugiem, kuri pameta, bija tā, ka man paveicās. Es sadraudzējos ar saviem priekšniekiem vietās, kur visu laiku strādāju. Savu darbu darīju apzināti, tāpēc nevienam man nekas nebija jāstāsta. Arī priekšnieki vietā, kur strādāju, redzēja manu mīlestību pret dzīvniekiem, tāpēc varbūt man tika dota priekšroka. Kursā bijām uzņemti 40 sieviešu sastāvā 2017. gadā, tajās strādāja 4 darbinieki Elazigbet šobrīd esmu vienīgais darbinieks.”